Par “Erasmus+” kā par rīku izglītības iestāžu internacionalizācijai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai stāsta Latvijas Universitātes ārlietu vadītāja Alīne Gržibovska. Foto: Indra Trofimoviča.

Lai veicinātu aktīvu Latvijas Universitātes projektu vadītāju un akadēmiskā personāla iesaisti programmā “Erasmus+”, 9. janvārī Latvijas Universitātes Projektu atbalsta centrs rīkoja informatīvu semināru ““Erasmus+ 2020” – ko mums piedāvā šogad?”.

Ceļš uz efektīvu augstāko izglītību
Seminārā tika pārrunātas 2020. gada konkursa aktualitātes “Erasmus+” augstākās izglītības sadarbības aktivitātēs, ar kurām iepazīstināja Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA) “Erasmus+” programmas departamenta programmu vadības nodaļas vadītāja Antra Meņģele.

Tāpat seminārā bija iespēja dzirdēt labās prakses piemērus “Erasmus+” apakšprogrammās, tādās kā “Kapacitātes stiprināšana augstākā izglītībā”, “Zināšanu apvienības”, “Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes”. Stāstos dalījās Rīgas Tehniskās universitātes,  Liepājas Universitātes un Latvijas Universitātes projektu īstenotāji.

Stāstot par “Erasmus+” kā par rīku izglītības iestāžu internacionalizācijai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai, vairākus virzienus programmas lietderībai un ieguvumiem no tās uzsvēra Latvijas Universitātes ārlietu vadītāja Alīne Gržibovska: “Erasmus+” programma atbalsta ceļu uz efektīvu un rezultatīvu augstāko izglītību, tai skaitā, palīdzot studentiem attīstīt prasmes, pasniedzējiem iegūt starptautisku pieredzi,  stiprina pētniecību, kopumā pozitīvi ietekmējot “zināšanu trīsstūri”: izglītību, pētniecību, biznesu.”

Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas Projektu atbalsta centra (PAC) darba grupas vadītāja Airita Brenča informēja informatīvā semināra dalībniekus par iespēju arī “Erasmus+” projektu rakstīšanas brīdī lūgt konsultatīvu un praktisku atbalstu, ja tas ir nepieciešams: “Mūsu uzdevums ir nodrošināt atbalsta funkciju augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan paaugstinātu to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus starptautiskā mērogā. LU PAC atbalsta Latvijas Universitātes projektu rakstītājus dažādās projekta rakstīšanas fāzēs, tāpat izskata un iesaka precizējumus iesniegtajiem projektu pieteikumiem, kuriem nav piešķirts finansējums. Noteikti ieteicams izmantot “Erasmus+” piedāvātās iespējas ne tikai mobilitātes apakšprogrammā, bet arī citās programmas piedāvātajās iniciatīvās.”   

   

Jābūt neatlaidīgiem  un “jātīklojas”
Kā norāda viena no semināra apmeklētājām Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore Sandra Kalniņa, bija ne tikai interesanti izzināt to, cik daudzi iesaistās “Erasmus+” projektu konkursā, bet arī gūt iedvesmu piedalīties aktīvi pašiem: “Dzirdētie labās prakses stāsti kalpo par iedvesmu neatlaidīgi piedalīties projektu konkursos pat tad, ja ar pirmo reizi tas neizdodas. Svarīgi ir pilnveidot pieteikumu un nenolaist rokas.”

"Seminārs bija laba iespēja ne tikai paskatīties, ko un kā dara citi, un izzināt veiksmes stāstus, bet arī iepazīties ar jauniem kolēģiem, kuri darbojas līdzīgas jomas projektos. Šie ir lielākie ieguvumi, kuri noderēs arī nākotnē," atzīst semināra dalībnieks Patriks Morevs, Liepājas Universitātes Galvenais speciālists starptautiskās sadarbības jautājumos.

Atzinīgi vērtējot arī ieskatu citu augstskolu kolēģu pieredzē par dalību projektos un projektu vadīšanu, atspoguļojot ne tikai konkrēto projektu labo praksi, bet arī iespējamos riskus, ar kuriem jārēķinās, līdzīgās aktivitātēs vai sadarbības partneru piesaistē, Gunta Kraģe, Latvijas Universitātes Reģionālā centra vadītāja par vērtīgu atzīst kopīgo informāciju par Latvijas Universitātes iesaistīšanos un dalību “Erasmus+” aktivitātēs, īstenojot projektus: “Tas deva apjomīgu ieskatu, kā Universitātes personāls ikdienā aktīvi darbojas dažādos projektos. Šādi semināri nepieciešami, lai Latvijas Universitātes personāls satiktos un pārrunātu iespējamos projektus, pārrunājot ar kolēģiem jaunas idejas un daloties pieredzē par iepriekš īstenotiem projektiem. Svarīgi tikties dažādu paaudžu kolēģiem un dažādu nozaru aktīviem cilvēkiem, lai pilnveidotu savu kompetenci, savstarpēji daloties savā pieredzē un nozares profesionālajā kompetencē.”

Savukārt, aicinot nākotnē īstenot vēl kādu, iespējams, praktiskas ievirzes semināru par “Erasmus+” aktivitātēm, Latvijas Universitātes Zinātnes departamenta Projektu nodaļas vadošā eksperte Sandra Strole par noderīgu atzīst iespēju šai seminārā gūt vienkopus plašāku pārskatu par Latvijas Universitātē īstenotajām “Erasmus+” aktivitātēm, kā arī novērtē semināra struktūru: “Manuprāt, semināram bija izvēlēts labākais iespējamais formāts, jo tas ļāva uzzināt gan VIAA informāciju par programmas perspektīvām, gan Latvijas Universitātes skatījumu un pieredzi, kā arī iepazīties ar projektu īstenotāju pieredzi.”

Seminārs ir viens no pasākumiem, kas norisinās, pateicoties Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas (SAPPP) īstenotam projektam SAM 8.2.3. ietvaros “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” (projekta nr. 8.2.3.0/18/A/019), ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.

 

Dalīties