Latvijas Universitātes vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmas veidotājs Jānis Kreicbergs prezentēja LU idejas attīstību par vienotu sistēmu studējošo noslēguma darbu pārbaudei, lai cīnītos pret plaģiātismu. Foto: F64.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 12. novembrī norisinājās informatīvs seminārs augstākās izglītības darbiniekiem “Akadēmiskais godīgums un ētika augstākajā izglītībā”. Turpinot sadarbību un apvienojot spēkus, semināru rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Rīgas tehniskā universitāte (RTU). Semināru vadīja Rihards Blese.

 

“Seminārā tā dalībnieki nonāca pie kopīga secinājuma, ka augstskolām akadēmiskā godīguma jomā jāsadarbojas, izmantojot vienotu kontroles mehānismu plaģiātisma pārbaudei, ka Augstskolu likumā būtu nepieciešams ietvert ne tikai tiesības, bet arī pienākumus studējošajiem, kā arī noteikt plaģiāta definīciju, rīcību un sekas (soda sankcijas), ja tiek konstatēts plaģiāts. Tāpat kopīgs dalībnieku secinājums ir atziņa, ka ļoti būtisks ir augstskolu veiktais preventīvais darbs, izglītojot studējošos, mācībspēkus, zinātniekus,” skaidro Eiropas Sociālā fonda projekta SAM 8.2.3. “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” vadošā eksperte Dace Raipale.

RSU Agrita Kiopa prorektore uzrunāja klātesošos, vēršot uzmanību uz akadēmiskā godīguma un ētikas nozīmi augstākajā izglītībā un zinātnē, akcentējot godīgumu kā vērtību sabiedrībā. A.Kiopa minēja vairākus piemērus pasaulē, kad ar safabricētiem materiāliem vai neatbilstoši izraudzītām pētījumu metodēm ir iedragāta sabiedrības uzticība zinātnei, tādējādi uzsverot akadēmiskās integritātes nozīmi, ka zinātne ir vērsta uz sabiedrības labumu.

IZM pārstāves Inta Jaunzeme un Ilze Sīle sniedza ieskatu par paveikto un plānoto attiecībā uz akadēmisko godīgumu un ētiku gan nacionālā līmenī, gan īstenojot 8.2.3. SAM projektu. IZM norāda, ka ir būtiski veicināt izpratni par akadēmisko godīgumu un tā nozīmi kā mācībspēku, tā arī studējošo vidū un ka akadēmiskais godīgums ir attiecināms ne tikai uz augstākās izglītības sektoru, bet uzskatāms par sabiedrības drošības jautājumu.

Iesākto domu turpināja RSU Studiju inovāciju projektu nodaļas vadītāja Inguna Blese, prezentējot LNB, IZM, RSU, LU un RTU kopīgo sadarbības vīziju  par akadēmiskā godīguma attīstību nacionālā līmenī, definējot četrus virzienus, kuros plānots strādāt - satura izstrāde, atbalsta veicināšana, ietvara izveide, kontroles pilnveide.

Semināra laikā trīs augstskolas dalījās ar labās prakses piemēriem, kādā veidā tās darbojas, veicinot akadēmiskā godīguma izpratni un ievērošanu studiju procesā.

Savukārt RTU Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece stāstīja klātesošajiem par RTU dalību Eiropas akadēmiskā godīguma tīklā (ENAI), ka projekta ietvaros ir izstrādāti izglītības materiāli izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam un studējošajiem, instrumentu kopums starpnozaru sadarbībai akadēmiskā godīguma jautājumos, rokasgrāmata akadēmiskā godīguma pilnveidošanai, minētā rokasgrāmata ir pieejama ENAI mājas lapā arī latviešu valodā.

RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone-Ratinika dalījās pieredzē par RSU īstenotajām aktivitātēm, organizējot mācību pasākumus, pieredzes apmaiņas aktivitātes, kā arī veicot konsultatīvo darbu, lai izglītotu mācībspēkus par akadēmisko godīgumu un ētiku un to pielietojumu ikdienas studiju procesā.

Latvijas Universitātes vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmas veidotājs Jānis Kreicbergs prezentēja LU idejas attīstību par vienotu sistēmu studējošo noslēguma darbu pārbaudei, lai cīnītos pret plaģiātismu. Sākotnēji 2012. gadā tās bija sešas augstskolas, kas parakstīja vienošanos par plaģiātisma tīkla izveidošanu. Uz šo brīdi sadarbojas jau 21 augstskola. Jānis Kreicbergs minēja vairākus iespaidīgus ciparus par darbībām, kas veiktas minētajā sistēmā, piemēram, 270 000 000 salīdzinātu darbu pāru sistēmas darbības laikā.

Otrajā semināra daļā dalībnieki piedalījās praktiskā aktivitātē. Trīs darba grupās tika apzināta esošā situācija augstākās izglītības iestādēs, apspriežot esošos normatīvos aktus, materiālus un procesus, kas nodrošina akadēmiskā godīguma ievērošanu, kā arī definējot trūkstošos elementus. Noslēgumā darba grupas noteica prioritātes, pie kurām būtu jāstrādā.

Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodeksa, LU Akadēmiskās ētikas komisijas nolikuma un Noteikumu par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē pilnveidi īsteno Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programma kā vienu no aktivitātēm, kas norisinās pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam Latvijas Universitātes īstenotam projektam SAM 8.2.3. “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē”.

Dalīties