Foto: (c) Pixabay.com.

Ar mērķi pilnveidot Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura kvalitāti, un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku pārvaldību, kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi, vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu, Latvijas Universitāte 2018. gada izskaņā uzsāka darbu pie Eiropas Sociālā fonda projekta “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” īstenošanas.

 

Projekta SAM 8.2.3. pārskats: 2018. gada novembris – 2019. gada jūnijs

Jauni procesi, jaunas zināšanas

Kopš projekta uzsākšanas 2018. gada novembrī ir uzsākti vairāki procesi: no kvalitātes vadības un akadēmiskā godīguma normatīvo aktu pārskatīšanas un pilnveidošanas līdz IT stratēģijas tapšanai, no Projektu atbalsta centra ieceres līdz jaunai sporta viesu mājai, no nozaru ekspertu komandas pārmaiņu vēstnešu lomās līdz vadības personāla prasmju uzlabošanas profesionālajā angļu valodā un tehnoloģiju lietpratībā.

“Tiecoties pilnveidot pārvaldību Universitātē, svarīgi ir apzināties, ka ieguvēji ir ne tikai akadēmiskais personāls un zinātniskie darbinieki, kas iesaistīti studiju programmu īstenošanā, bet arī studējošie, vadības un administratīvais personāls, un visbeidzot arī darba devēji un sabiedrība kopumā,” norāda projekta vadītāja LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare. “Jebkurš pārmaiņu process liek mācīties jaunas lietas. Lai organizācijā radītu jaunu struktūru, jaunu sistēmu, mainītu metodes, radītu jaunas darba vietas, ir jānotiek individuālām pārmaiņām organizācijas vadošajos cilvēkos. Labākas pārvaldības nodrošināšana mums nozīmē ne tikai procesu pilnveidi, bet arī personāla nepārtrauktu attīstību.”

Apzinoties pārmaiņas kā procesu, top pārmaiņu aģentu komanda. Tie būs ārēji nozaru eksperti, ar kuru starpniecību par notiekošo Universitātes pārvaldības pilnveides procesos iecerēts vēstīt klātienē interešu grupām. 

 

Mācīšanās kultūra pārmaiņās 

Viens no projekta darbības virzieniem ir vadības personāla kompetenču pilnveide. Pašreiz jau notikuši profesionālās angļu valodas kursi, kurus apmeklēja daļa no vadības personāla.

“Strādājot augstākās izglītības vidē, ir svarīgi neapstāties pie konkrēta zināšanu, prasmju, kompetences apjoma, bet turpināt apgūt kaut ko jaunu un attīstīties,” ir pārliecināta LU Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne, novērtējot jaunās iespējas pilnveidoties un mācīties ne tikai studentiem un akadēmiskajam personālam, bet arī vadības un administratīvajam personālam. “Apmeklēju profesionālās angļu valodas kursus augstākā līmeņa vadītājiem, kuri bija viennozīmīgi lietderīgi un visu pieredzēto tūlīt bija iespējams likt lietā ikdienā. Savukārt ikdienas darbus labāk un efektīvāk palīdz veikt īsās tematiskās apmācības, piemēram, par darba uzdevumu definēšanu vai komunikāciju. Ceru, ka šī mācīšanās kultūras veicināšana personālam kļūs par ilglaicīgu tradīciju.”

Angļu valodas kursus, kā arī “Microsoft” programmatūras “Office 365” un tās piedāvāto iespēju lietošanas ievadapmācības, kas norisinājās Latvijas Universitātē martā un aprīlī, apmeklēja arī LU Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis: “Vērtīgākais šajās apmācībās bija veids, kā strādāja pasniedzēji. Ikdienā man lielākoties sanāk lasīt un rakstīt angļu valodā, bet kursi deva iespēju pilnveidot arī mutisko komunikācijas formu, jo kursu saturs bija daudzpusīgs. Manā pārziņā esošajā lauciņā vairāk ir nepieciešamas zināšanas par jauno tehnoloģiju ieviešanu studentu servisu jomās: ko no šodienas modernajām tehnoloģijām varu izmantot servisu pilnveidošanai? Programmatūras “Office 365” apmācības bija ievadieskats iespējās, ko var izmantot arī akadēmiskā vidē.”

 

Ar izpratni par kvalitātes vadību

Līdz ar projektu ir uzsākta Universitātes kvalitātes vadības sistēmas pilnveide, aktualizējot tādus kvalitātes vadības sistēmas elementus kā kvalitātes politiku, izcilības pieeju, procesu vadību un kvalitātes sistēmas novērtēšanas metodiku.

"Kvalitātes sistēmu Universitātē pilnveidojam atbilstoši nozares prasībām, standartiem un vadlīnijām, kā arī kvalitātes vadībā atzītiem modeļiem, veidojot unikālu sistēmu, kura vistuvāk atbilst universitātes izcilības jomām un institucionālās pārvaldības vajadzībām. Šo sistēmu Universitātē integrējam visos darbības virzienos ar mērķi īstenot visaptverošu pieeju kvalitātes nodrošināšanā, tai skaitā sekmējot universitātes izvirzīto mērķu īstenošanu un nodrošinot nepārtrauktu pilnveidi. Kā viens no galvenajiem uzdevumiem kvalitātes sistēmas pilnveidē izvirzīts personāla izpratnes veidošana par kvalitātes vadības nepieciešamību un ieguvumiem, kā arī iesaistei sistēmas pilnveidošanā" skaidro Santa Bondare, projekta ietvaros konkursa kārtībā izraudzītā LU Kvalitātes vadītāja, uzverot, ka turpmākajā projekta gaitā, kā arī pēc tā īstenošanas iecerēts stiprināt atbildību par kvalitātes vadības nodrošināšanu, veidojot spēcīgu integrētu kvalitātes vadības sistēmas struktūru.

Universitātes kvalitātes vadības sistēma tiek pilnveidota, turpinot attīstīt iepriekš Universitātē veiktās iestrādnes un izvēlēto izcilības pieejas virzienu, kā prioritātes izvirzot studiju, zinātnes un sadarbības vadības kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši starptautiskiem standartiem. Tāpat īpaša uzmanība tiek veltīta kvalitātes kultūras veicināšanai personāla vidū efektīvas Universitātes pārvaldības sekmēšanai un Universitātes mijiedarbības ar sabiedrību, kā arī korporatīvās atbildības stiprināšanai.

 

Iedzīvināt akadēmisko godīgumu

Pašreiz Latvijas Universitātē noris akadēmiskās ētikas normatīvu pārskatīšanas pirmais posms, kurā jau apzināta turpmākā godīguma veicināšanas gaita un nepieciešamie uzdevumi LU Akadēmiskā ētikas kodeksa pilnveidei.

“Akadēmiskā godīguma sistēmas darbībai nepieciešama normatīvo aktu sakārtošana un  procesa sistemātiska koordinēšana. Taču, lai sistēma netiktu uzskatīta par formalitāti, ieteicams izstrādāt testus un informatīvu materiālu e-studijās Latvijas Universitātes personāla zināšanu pārbaudei, kas, piemēram, aizpildāms, uzsākot studijas un darba attiecības,” skaidro LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare.

Līdz 2019. gada rudenim ir iecerēts papildināt akadēmiskās ētikas pamatprincipus, tai skaitā ar zinātniskās ētikas principiem. Tāpat iecerēts izstrādāt studējošo rīcības vadlīnijas akadēmiskās ētikas pārkāpumu gadījumā.

Papildus paredzēts Latvijas Universitātes iekšējos normatīvajos aktos iestrādāt ārējo normatīvo aktu prasības, tai skaitā, Trauksmes celšanas likumu, kas jau ir spēkā no 2019. gada 1. maija.

LU Akadēmiskās ētikas kodeksā tiks izstrādāta jauna nodaļa par Latvijas Universitātes personāla izglītošanu, paredzot Latvijas Universitātes administrācijas rīcību izpratnes veicināšanā par akadēmiskā godīguma prasību ievērošanu, organizējot skaidrojošos un popularizējošus pasākumus.

 

Viena pietura – projektu atbalstam

Lai nodrošinātu esošo studiju programmu satura pilnveidi un salāgošanu ar nozaru attīstības vajadzībām, jau noticis studiju programmu audits. Pašreiz top arī studiju izmaksu kalkulators, kas iecerēts kā praktisks rīks studiju programmu vadītājiem.

Vienlaikus pašreiz notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Tā mērķis būs kalpot par atbalsta vienību fakultātēm un institūtiem projektu rakstīšanas procesā, lai veicinātu projektu pieteikumu skaita pieaugumu un to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus.

“Ar Projektu atbalsta centra izveidi tiecamies attīstīt vienas pieturas aģentūras pakalpojumu akadēmiskajam personālam un stiprināt LU Zinātnes departamenta Projektu nodaļas kapacitāti: vēlamies ne tikai nodrošināt palīdzību projektu pieteikumu sagatavošanā un sniegt praktisku atbalstu uzsākšanas un īstenošanas fāzēs, kā arī periodā pēc projektu ieviešanas, bet arī apzināt un piesaistīt papildu ārējos finansējuma avotus. Primāri atbalstu plānots sniegt tiem pētniekiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī pagājušā gada rudenī veiktā Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk definējām akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā,” skaidro LU Zinātnes departamenta direktora vietniece Evija Rūsīte. 

 

Top IT stratēģija

E-risinājumu izstrādes virzienā projektā noris darbs pie IT stratēģijas iekšējai attīstībai izstrādes, kas fokusējas uz tādām jomām kā studiju vadība, pētniecība un studentu servisi, cilvēkresursi, IT vadība, projektu vadība, finanšu vadība, dokumentu vadība, nekustamo īpašumu vadība, ņemot vērā šo jomu aktuālās vēlmes IT risinājumos.

“Mērķis ir kļūt par vadošo universitāti Baltijas reģionā, kura efektīvi izmanto tehnoloģijas un inovācijas savu pamatfunkciju izpildei un kurā lēmumu pieņemšanas procesam pamatā ir dati. IT sistēmas pilnveidošana būs ieguvums ne tikai Latvijas Universitātei, bet arī to augstskolu IT sistēmām, kuras ir uzticētas Universitātes virsvadībai,” skaidro LU Informācijas tehnoloģiju departamenta vadošais analītiķis Arnis Voitkāns.

 

Par projektu
Eiropas Sociālā fonda projekts "Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē" tiek īstenots Specifiskā atbalsta mērķa 8.2.3 "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" ietvaros. Projekta mērķi ir pilnveidot Latvijas Universitātes, tai skaitā, tās koledžu - Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas un LU Rīgas medicīnas koledžas,  esošo studiju programmu satura kvalitāti, un efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku Latvijas Universitātes pārvaldību, kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi, vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu. Projekta īstenošana paredzēta no 2018. gada 11. novembra līdz 2020. gada 31. oktobrim.

 

 

Dalīties