Programmas “REOPEN” dalībniekiem būs iespēja apgūt mūsdienu darba tirgū pieprasītas prasmes, pilnveidot digitālās un zaļās kompetences, apgūt praktiskas mākslīgā intelekta prasmes ikdienas darbam, kā arī attīstīt caurviju prasmes, kas noderīgas dažādās profesionālajās jomās. Apmācībām būs praktiska ievirze, tās norisināsies tiešsaistē no 2026. gada oktobra līdz decembrim. Pēc apmācību beigšanas dalībnieki saņems sertifikātu un 3 ECTS.
Jauniešiem, kuri veiksmīgi pabeigs apmācību programmu, būs iespēja pieteikties apmaksātai praksei mazos un vidējos uzņēmumos Latvijā, Igaunijā vai Somijā. Prakses paredzētas 2027. gada februārī, martā un aprīlī. Katram dalībniekam tiks izveidots individuāls prakses plāns. Pēc prakses jaunieši saņems darba devēja rekomendācijas vēstuli.
“Šī iniciatīva ir trīs pušu satikšanās – satiekas augstskola, kas jauniešiem sniedz darba tirgū nepieciešamās zināšanas un prasmes, darba devēji, kam ir vajadzīgi zinoši un motivēti darbinieki, un jaunieši, kuri vēl tikai meklē savu vietu profesionālajā dzīvē. Viņi ne tikai apgūs mūsdienu darba tirgū pieprasītas prasmes, bet arī iegūs iespēju tās likt lietā dzīvē, gūstot vērtīgu pieredzi un vienlaikus vairojot pārliecību par savām spējām,” uzsver Latvijas Universitātes pārstāve un projekta “REOPEN” vadītāja Anda Paegle.
Programma jauniešiem sniegs iespēju mācīties no pieredzējušiem mentoriem, iegūt pirmo vai papildu darba pieredzi, praktiski izmantot apgūtās zināšanas un stiprināt savu konkurētspēju darba tirgū. Savukārt darba devējiem tā būs iespēja iepazīt potenciālos nākotnes darbiniekus reālā darba vidē.
Kas var pieteikties?
- jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem;
- jaunieši, kam nav darba pieredzes vai tā ir neliela;
- jaunieši ar angļu valodas zināšanām;
- jaunieši no visas Latvijas.
Latvijā “REOPEN” apmācību programmā kopumā plānots uzņemt līdz 100 jauniešiem.
Kādas prasmes var apgūt?
Programmas laikā jaunieši attīstīs caurviju prasmes, kas palīdzēs veiksmīgi uzsākt darba gaitas – atbildību, uzticamību, spēju uzņemties iniciatīvu un atbildību par savu darbu, kā arī prasmi patstāvīgi domāt, piedāvāt idejas un rast risinājumus.
Jaunieši pilnveidos arī digitālās prasmes, apgūstot pārliecinošu un efektīvu digitālo ierīču, programmu un tiešsaistes resursu izmantošanu ikdienas darbā.
Zaļās prasmes palīdzēs izprast ilgtspējīgu rīcību, atbildīgu resursu izmantošanu un veidus, kā ikdienā un darba vidē risināt ar vidi saistītus izaicinājumus.
Papildus jaunieši apgūs praktiskas mākslīgā intelekta prasmes ikdienas darbam – kā izmantot MI rīkus, lai efektīvāk meklētu informāciju, radītu idejas, sagatavotu saturu un veiktu dažādus darba uzdevumus.
Apmācības norisināsies moduļu veidā, pēcpusdienās laikā no 12. līdz 16. oktobrim, no 2. līdz 6. novembrim, no 23. līdz 27. novembrim. Katrā modulī četras dienas apmācības trīs stundu garumā norisināsies tiešsaistē, bet viena diena paredzēta klātienes sanākšanai Latvijas Universitātē, Rīgā (ceļa izdevumi dalībniekiem tiks segti), lai tīklotos un tiktos ar mentoriem.
Apmācības norisināsies angļu valodā.
Pieteikšanās programmai “REOPEN” ir atvērta līdz 30. septembrim. Pēc reģistrēšanās dalībnieks saņems apstiprinājumu, bet vienu nedēļu pirms nodarbībām dalībnieki saņems praktisku informāciju par pieslēgšanos nodarbībām tiešsaistē.
Jautājumu gadījumā iespējams sazināties ar projekta vadītāju Latvijā Andu Paegli, rakstot uz e-pastu: anda.paegle@lu.lv.
Par projektu “REOPEN”
Projektu “REOPEN: Nākamās paaudzes darbaspēks – jauniešu iespēju veicināšana labākai nodarbinātībai” īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar Helsinku Universitāti, Igaunijas Biznesa skolu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Projekta mērķis ir risināt pastāvīgās jauniešu bezdarba un prasmju neatbilstības problēmas Baltijas jūras reģionā un sniegt jauniešiem prasmes un iespējas, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi darbotos strauji mainīgajā darba tirgū. Projektu “REOPEN” (nr. CB0700393) līdzfinansē Eiropas Savienības Centrālā Baltijas programma.

Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi, kas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nevar būt atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.