LU konference
Kā uzzinājāt par Indukcijas gadu un kādi bija pirmie iespaidi?
Par Indukcijas gada iespēju pirmo reizi uzzināju saņemot informatīvu e-pastu uz mūsu “dārziņa” kopējo adresi. Šim e-pastam piekļūstu tikai es, tāpēc biju pirmā, kas ar šo informāciju iepazinās. Uzreiz sapratu, ka tas varētu būt vērtīgs atbalsts jaunajiem skolotājiem. Tajā laikā skolotājas par šo iespēju vēl neko nezināja. Tas bija pats pirmais gads, kad programma tika izsludināta. Arī izglītības vidē kopumā informācija vēl nebija izplatīta. Skolotājas tajā laikā vēl mācījās. Man šķita svarīgi viņas par to informēt un iedrošināt iesaistīties.
Kas Jūs pārliecināja atbalstīt pirmsskolas skolotājas dalību Indukcijas gadā?
Tā kā es esmu biznesa cilvēks un man ir “biznesa” domāšana, uzreiz sāku vērtēt šo iespēju no ieguvumu perspektīvas. Mani īpaši uzrunāja stipendijas aspekts – savā kabinetā pat aprēķināju, kāds varētu būt finansiālais ieguvums manām skolotājām. Tas faktiski ļautu viņām daļēji atgūt līdzekļus, kas ieguldīti studijās.
Indukcijas gadā skolotāja saņem finansiālu atbalstu profesionālajai pilnveidei, savukārt studiju laikā skolotāja par tām maksā. Man patika tas, ka vēl viens gads ir nodrošināts ar finansējumu, tas ļauj daudz vieglāk koncentrēties uz aktivitātēm un mācībām, jo vairs nav jādomā par finansiālo pusi.
Sākumā savām skolotājām stāstīju par iespēju piedalīties, taču pirmā reakcija bija – nē. Es stāstīju vēl vienu reizi. Man bija skolotāja viedā vecumā, kura tajā gadā studēja, viņai finansiālā puse nebija tik būtiska. Es viņai norādīju, ka, ņemot vērā nelielo pieredzi, tomēr būtu vērts piedalīties. Viņa aizbrauca uz skolu, aprunājās ar kolēģēm un pēc tam paziņoja, ka ir piekritusi. Ar viņas palīdzību pierunājām arī otru skolotāju. Toreiz darba un citi aspekti bija otršķirīgi – galvenais bija piekrišana. Tā arī bija sākuma situācija. Skolotājas gan jutās nobijušās un neziņā par to, kas viņas sagaida, vai spēs tikt galā, jo pēc studijām vēl bija sajūta, ka atkal būs daudz uzdevumu, diplomdarbi un mājasdarbi – ka tas būs grūti. Bija doma, ka diploms kabatā, tagad varam strādāt mierīgi. Tomēr viņas uzsāka un pieredze izvērtās pozitīva.
Kādas izmaiņas pirmsskolas skolotājas prasmēs vai pārliecībā esat novērojusi?
Ar katru Indukcijas gada nodarbību, katru reizi, kad viņas devās uz mācībām un nākamajā dienā atgriezās ar pilnu darba slodzi, viņas kļuva arvien dzīvespriecīgākas, idejām bagātākas un ar lielāku vēlmi dalīties ar to, ko bija redzējušas, piedzīvojušas un jaunu apguvušas.
Pat pēc pāris apmeklējuma reizēm viņas nāca ar jauniem didaktiskajiem materiāliem un idejām, ko varētu izveidot un ieviest praksē. Šo pozitīvo enerģiju viņas ienesa arī manās iknedēļas pedagogu sapulcēs. Var teikt, ka meitenēm it kā izauga mazi spārniņi – tas bija pirmais Indukcijas gada sākuma pienesums.
Kas liecina par skolotāju izaugsmi, piedaloties Indukcijas gadā?
Pirmajā Indukcijas gadā manas skolotājas pašas izstrādāja lielu daudzumu mācību materiālu. Protams, tas prasīja ieguldījumu, taču, tā kā tika nodrošināta stipendija, viņas šo ieguldījumu tik ļoti neizjuta. Tika izstrādātas virsmas un uzdevumi, uz kurām tiek lietotas interaktīvās bites. Uzdevumus un to, kā tos realizēt dažādu tēmu ietvaros, viņas atveda no Indukcijas gada nodarbībām. Šos materiālus izmantoja grupu nodarbībās, pēc tam viņas tos prezentēja kolektīvam, daloties pieredzē. Tas bija viens no piemēriem.
Cits piemērs – pirmajā Indukcijas gadā mēs uzņēmām Indukcijas gada meitenes. Tā kā es esmu arī lektore ar savām autorprogrammām Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā, piedāvāju dalīties pieredzē ar savu lekciju, kuru mēs kopā ar Indukcijas gada dalībniecēm papildinājām. Manas skolotājas izveidoja lielisku mācību materiālu interaktīvajā vidē par tēmu “Putni ziemā” un radīja arī jaunu pasaku. Mēs šo darbu prezentējām, iesaistot grupas dalībnieces, kā arī uzaicinājām Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus un metodiķus – pa vienam vai diviem pārstāvjiem no katras iestādes, jo esam tik lieli, cik esam. Mums bija dabas nodarbība, kas bija saistīta ar dabu ziemā, kuru vadīja manas Indukcijas gada meitenes savām Indukcijas meitenēm un ciemiņiem.
Šogad pieeja ir mazliet citāda, jo man programmā ir pirmsskolas mazo bērnu skolotāja, un līdz ar to pienesums ir ļoti niansēts – dažādas galda spēles, didaktiskās spēles bērnu valodas prasmju attīstībai. Tas vairāk noder tieši mazākajiem bērniem, jo šādu materiālu vienmēr ir bijis salīdzinoši pamaz.
Ko izglītības iestāde iegūst no Indukcijas gada programmas?
Skolotājas, kuras piedalās Indukcijas gadā, ir priecīgas, radošas un motivētas apgūt jaunas zināšanas. Viņas atšķiras no studentiem, kuri mācās pamatprogrammās, jo ir pārliecinātākas par sevi un spēj ienest praksē pieredzi no dažādām izglītības iestādēm, kas standartskolotājam nav iespējams. Tam ir vajadzīgs milzīgs finansējums, lai es kolektīvu vadātu pa Latvijas izglītības iestādēm. Vajadzīgas ir mazas komandas, ko var aizvest, jo ir ikdienas darbs, ir ikdienas pienākumi jāveic un bērniņu ir pilnas grupas.
Indukcijas gada dalībnieces ienes iestādē jaunu skatījumu gan uz nodarbību vadīšanu, gan uz svētku organizēšanu. Viņas dalās ar pieredzi par slodžu sadalījumu, vadītāja prasībām un dažādiem darba organizācijas aspektiem. Tas palīdz kolektīvam labāk izprast vadības prasības, jo ienāk arī ārējā pieredze no citām iestādēm. PII “Zvaniņš” ir 46 gadus veca vai jauna iestāde, daļai darbinieku tā ir vienīgā darba vieta. Daudzi pedagogi šeit strādā ilgstoši, izglītība jau iegūta sen un viņiem ir bijusi ierobežota iespēja iepazīt citas izglītības iestādes, jo pieredzes apmaiņas braucieniem ir gan finansiāli, gan organizatoriski ierobežojumi. Parasti gadā izdodas aizbraukt vienu reizi, un arī tas prasa rūpīgu plānošanu. Tieši tāpēc Indukcijas gada skolotājas ir nozīmīgs devums – viņas ienes jaunas idejas, metodes un pieeju, kas bagātina visu iestādes darbu.
Vai dalība programmā palīdz piesaistīt vai noturēt pedagogus un uzlabot izglītības iestādes reputāciju?
Šis ir interesants jautājums. Mūsu novadā pedagogu piesaiste nav tik aktuāla problēma. Pedagogu mums ir vairāk, nekā varam nodrošināt ar darbu. Es kā vadītāja uzskatu, ja skolotāja jūt nepieciešamību augt un attīstīties, tad pārmaiņas ir vajadzīgas. Nevar visu mūžu strādāt vienā darbavietā. Mēs vienmēr izrunājam un izvērtējam, vai cilvēks ir gatavs doties un strādāt arī citur, jo šāda pieredze ir ļoti vērtīga, tā palīdz kļūt par labāku un radošāku pedagogu. Runājot par reputāciju, domāju, ka jā. Skolotājas novērtē labo, kas ir mūsu iestādē, un šo pieredzi nes tālāk uz citām iestādēm vai dalās ar to savā komandā.
Kā vērtējat komunikāciju ar programmas kuratoru?
Man ir bijusi ļoti maza nepieciešamība pašai iesaistīties komunikācijā, jo tā kopumā bija ļoti laba. Man ir ļoti enerģiskas skolotājas, kuras visu spēj nokārtot pašas. Es vairāk dodu akceptu, jo atbalstu pieredzes apmaiņu, viesu uzņemšanu un mūsu labās prakses demonstrēšanu. Mēs cenšamies ikdienā strādāt tā, lai vienmēr būtu gatavi uzņemt viesus. Līdz ar to esmu atbalstoša, un skolotājas pašas lieliski visu noorganizē.
Kā risinājāt praktiskos izaicinājumus?
Kamēr man ir skolotāji, kuri mācās, neatkarīgi no tā, vai tās ir studijas vai citas profesionālās pilnveides programmas, mums iestādē darbojas sava iekšējā kārtība, kur ieguvēji ir visi. Grupās, kur skolotājs mācās, otram skolotājam sanāk nostrādāt pilnu divu maiņu dienu – gan rīta, gan vakara cēlienu. Taču skolotāji paši labprāt izvēlas nostrādāt pilnu dienu, lai nākamajā dienā būtu tā sauktā “bibliotēkas diena”, proti, brīva diena. Kamēr visās grupās ir iespējams darbu organizēt šādā veidā, neviens nejūtas neapmierināts, un ieguvēji ir visi.
Ko Jūs ieteiktu kolēģiem, citiem izglītības iestāžu vadītājiem, kuri vēl šaubās?
Es esmu tikai par atbalstīšanu, jo tas iestādei dod milzīgu pienesumu – jaunas idejas, dažādas mācību metodes un jaunu skatījumu uz darbu. Skolotājs pēc Indukcijas gada ir priecīgs ar spārniņiem, motivēts, pilns ar idejām un enerģiju. Viņš piesakās vadīt svētkus, raksta scenārijus, nāk ar jaunām iniciatīvām un aktīvi iesaistās sapulcēs. To visu lielā mērā dod Indukcijas gads. Tas attīsta arī profesionālo komunikāciju ārpus iestādes, nevis tikai ikdienas sarunas savā ierastajā vidē. Skolotāji ir jāmotivē un jāiedrošina iesaistīties.
Arī darba organizācijas pieredzē esmu gatava dalīties, jo svarīgi, lai ieguvējs būtu viss kolektīvs un neveidotos neapmierinātība. Protams, ir kolēģi, kuri saka: “Kad mēs mācījāmies, tādu iespēju nebija.” Es atbildu – jā, pasaule mainās. Arī laikā, kad es mācījos, šādas iespējas nebija. Patiesībā es pati labprāt izietu vienu Indukcijas gadu kā vadītāja, tikai tāpēc, lai iegūtu citu iestāžu pieredzi un jaunas idejas.
Kāds ir Jūsu galvenais vēstījums par Indukcijas gada nozīmi?
Indukcijas gadā skolotājs apgūst un iepazīst tieši metodiku. Viņas iegūst prasmes dažādos veidos piedāvāt bērniem uzdevumus un diferencēt mācību procesu. Tas ir tas, kā studiju laikā nereti pietrūkst. Studijās lielāks uzsvars tiek likts uz teoriju, bet praksi skolotājas mēģina sasaistīt ar to, ko reāli dara ikdienā. Manuprāt, studentēm, kuras nestrādā, ir vēl grūtāk.
Savukārt, dodoties iepazīt citas iestādes un klausoties lektorus-praktiķus, kuri dalās ar konkrētiem piemēriem, uzreiz kļūst skaidrāks, kā organizēt darbu, kā mācīt un kā vadīt mācību procesu. Indukcijas gads studijām ļoti būtiski pievieno praktisko pusi.
Esmu ļoti priecīga, ka šāds projekts pastāv un ka manas skolotājas tajā ir iesaistījušās. Reizēm, protams, gadās, kad kādas aktivitātes pārklājas ar citiem interesantiem pasākumiem, taču viņas ar visu ļoti veiksmīgi tiek galā.
Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas” (Nr. 4.2.2.7/1/23/I/001) īsteno projekta vadošais partneris Latvijas Universitāte un projekta partneri Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, RTU Liepājas akadēmija, RTU Rēzeknes akadēmija. Projekta mērķis ir sniegt indukcijas gada atbalstu pedagoģijas studiju absolventiem pirmajā vai otrajā gadā pēc studiju pabeigšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā.
