Asoc. prof. Ieva Margeviča-Grinberga. Foto: Toms Grinbergs, LU KID.

Lai risinātu skolotāju trūkumu, jāveicina citu jomu nepedagogu nonākšana izglītības sistēmā un darbā izglītības iestādē. Ar 2020. gadu Latvijā viena gada laikā iecerēts skolās durvis atvērt 100 motivētiem skolotājiem, kuri vienlaikus ar studiju uzsākšanu jaunās pedagogu izglītības sistēmas viengadīgajā studiju programmā “Skolotājs” uzsāks darbu skolā.

Pirmie Baltijā
Skolotāju trūkums pašreiz vērojams daudzviet pasaulē, turklāt prognozes liecina, ka tas tikai turpinās pieaugt. Lai nonāktu pie jaunveidotās studiju programmas, Latvijā vadošie nozares eksperti skrupulozi analizēja šobrīd pasaulē jau esošās programmas, kuras tapušas kā atbilde skolotāju trūkumam globāli, kā arī pētījumu rezultātus par tām. Pētījām Somijas, Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas risinājumus, secinot, ka daudzviet tie ir līdzīgi. Svarīgi ir veicināt citu jomu nepedagogu nonākšanu izglītības sistēmā un darbā izglītības iestādē. Un ceļi uz to ir dažādi: gan garāki, gan arī īsāki. Rezultātu nosaka ne jau programmas ilgums, bet gan studētgribētāja motivācija un tā ieguldītais darbs sevis kā personības attīstībā.

Baltijas valstīs līdzvērtīgas studiju programmas skolotājiem vēl nav. Esam pirmie, radot iespēju personībām ar jau iegūtu augstāko izglītību uzsākt pedagoģisko darbu skolā, vienlaikus studējot darba vidē balstītā skolotāju izglītības programmā. To izstrādā Latvijas Universitāte kopā ar Liepājas Universitāti un Daugavpils Universitāti sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija”, savienojot ekspertu izpēti ar pieredzi Latvijā. Šī programma ir viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām Eiropas Sociālā fonda projektā “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” (Nr. 8.2.1.0/18/I/004). Darba vidē balstītas studijas nozīmē strādāt skolā, vienlaikus saņemot pedagoģijas profesionāļu un studiju biedru atbalstu un iegūt pieredzi. Mācību grupās tiks veicināta pašvadītā mācīšanās, kur katrs izvirza sev mērķi, piedalās lēmumu pieņemšanā par savu mācīšanos, reflektē par veiksmēm un neveiksmēm, analizē gan savu, gan kursa biedru darbu. Visu laiku notiek reāla profesionālās kompetences attīstība.

Tikai gadu?
Īsā laikā motivēti cilvēki var kļūt par veiksmīgiem pedagogiem. Par to esam pārliecinājušies jau līdzšinējās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes programmās, kuras pastāvējušas iepriekš: gan otrā līmeņa profesionālā divgadīgā programmā, gan 72 stundu programmā “Pedagoģijas pamati”.. Rezultāti ir ļoti labi. Tā, piemēram, 72 stundās augsti motivēti cilvēki ar minimālu pieredzi pedagoģijā, sasniedz labus rezultātus, iegūstot tiesības veikt pedagoģisko darbību. Kursi ir ļoti pieprasīti, un to apmeklētāju vidū redzam ne jau cilvēkus, kuri nespēj sev atrast piemērotu nodarbošanos, bet gan augsti motivētas personības, kas vēlas izmēģināt spēkus, piemēram, skolotāja profesijā, kā to izlēma darīt žurnālists un austrumpētnieks Imants Frederiks Ozols. Cilvēki, kam jau ir ļoti labi vai izcili sasniegumi, ir tie, kuriem jaunveidotā darba vidē balstītā studiju programma būs jēgpilna izvēle personiskajai pilnveidei, vienlaikus sniedzot savu artavu sabiedrībā ar iespēju gada laikā iegūt pilnvērtīgu pedagoga kvalifikāciju.

Tāpat arī šogad Latvijas teātru balvu pasniegšanas ceremonijā “Spēlmaņu nakts 2019” labākās aktrises balvai nominētā aktrise un aktiermeistarības pasniedzēja Lauma Balode atzīst, sajūta, ka viņa vēlas izmēģināt spēkus pedagoģijā, bijusi jau sen, bet visu laiku šķitis, ka ir par maz pieredzes vai sasniegumu savā jomā. “Beidzot jūtos arī pietiekami izdarījusi savā desmit gadu karjerā, lai varētu dalīties pieredzē ar citiem,” saka Lauma, kas ieguvusi tiesības veikt pedagoģisko darbību. Pie ieguvumiem no studijām viņa uzskaita ne tikai profesionālos mācībspēkus un informācijas pieejamību, bet arī jauniepazītos kolēģus un papildus iegūto azartiskumu pedagoģijas jomā, iedvesmojoties vienam no otra, katram esot profesionālim savā nozarē.

100 motivētākie
Jo lielāka atlase, jo kvalitatīvāka izlase. To uzrāda pasaules pētījumi. Šajā studiju programmā jau 2020. gada pavasarī notiks 100 motivētāko kandidātu vienota atlase trīs kārtās. Turklāt visas studiju vietas ir valsts finansētas un maksas studiju vietas nebūs pieejamas. 100 studiju vietas indikatīvi – 50 Latvijas Universitātē, 25 – Daugavpils Universitātē un 25 Liepājas Universitātē – ir 100 savu nozaru profesionāļi, kas jau 2020. gada rudenī pēc intensīvās sagatavošanās nedēļām vasaras vidū uzsāks darbu Latvijas skolās. Vasarā apgūstot aktuālās tendences izglītībā, izzinot pedagoģijas pamatus un tehnoloģijas un metodiku, topošais skolotājs sāks vadīt stundas skolā, ik nedēļu tiekoties ar saviem studiju biedriem klātienē universitātē vai vienam pie otra skolā.

Šie 100 cilvēki, kuri izies stingro atlasi, būs ar jau iegūtu bakalaura vai maģistra grādu. Šaubām par viņu zināšanām noteiktā jomā nav pamata. Turklāt, izejot stingro atlasi, ir ļoti liela iespēja, ka jaunveidotajā studiju programmā tiks uzņemtas augsti motivētas personības, kuras jau ir ceļā uz skolotāja profesiju.

 

Autore Dr. Paed. Ieva Margeviča-Grinberga ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece. Gandrīz 20 gadus pēta jautājumus, kas saistīti ar valodu apguvi, speciālo izglītību un skolotāju izglītību. Zināšanas papildinājusi, studējot un stažējoties Vācijā, Austrijā un Spānijā. Ir viena no Iberoamerikas Augstākās izglītības kvalitātes pētniecības tīkla (RIAICES) dibinātājām. Pēdējos gados sadarbojas ar universitātēm Brazīlijā, Argentīnā, Meksikā, Portugālē, Čīlē, Spānija, ASV, Lietuvā un Gruzijā, lasot vieslekcijas par skolotāju izglītību un izstrādājot kopīgus projektus. Šobrīd strādā pie jaunu skolotāju izglītības programmu veidošanas.

 

Dalīties

Saistītais saturs

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Daugavpilī?
02.03.2023.

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Daugavpilī?