Februārī ar doktorantūras granta atbalstu aizstāvēti astoņi promocijas darbi

Pievēršas vieglajai valodai

Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē 2026. gada 3. februārī disertāciju “Vieglā valoda latviešu valodas paveidu sistēmā” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēja Velga Polinska. Promocijas darba mērķis ir noteikt vieglās valodas vietu latviešu valodas paveidu sistēmā. Disertācija ir pirmais šāda mēroga darbs vieglās valodas jomā, kas kalpos par bāzi turpmākajai pētniecības attīstībai. Vieglās valodas pētniecība Latvijā sākta pavisam nesen, attieksme pret to mēdz būt noraidoša, jo īpaši tāpēc, ka robežas starp dažādiem valodas vienkāršošanas veidiem un lietojuma kontekstiem aizvien ir izplūdušas. Vieglās valodas pozīcija vērtēta no četriem skatpunktiem: vieglās valodas attīstība pasaulē un Latvijā, vieglās valodas pazīmes dažādos valodas līmeņos un to atbilstība latviešu standartvalodai, vieglās valodas vieta valodas eksistences formu klasifikācijā un sabiedrības attieksme pret vieglo valodu un tās lietotājiem. Promocijas darba hipotēze – vieglā valoda ir atzīstama par latviešu standartvalodas (literārās valodas) īpašu formu – darba gaitā apstiprinājusies. Tāpat pētījuma gaitā secināts, ka Latvijā jāattīsta vienota stratēģija vieglās valodas lietojumam valsts pārvaldē, kā arī jāveic apjomīgs un mērķtiecīgs sabiedrības informēšanas darbs.

Pēta valodas apguvi tiešsaistē

Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes sēdē 2026. gada 3. februārī disertāciju “Lingvistiskās vadlīnijas angļu valodas specializētās leksikas apguvei tālmācībā un attālinātās studijās augstskolā” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēja Jevgeņija Seļivanova. Promocijas darba “Lingvistiskās vadlīnijas angļu valodas specializētās leksikas apguvei tālmācībā un attālinātās studijās augstskolā” novitāte balstās pieaugošajā pieprasījumā pēc elastīgi pielāgojamām izglītības ieguves formām, kas veicina tālmācības plašo izplatību. Ņemot vērā šīs izglītības formas aktualitāti mūsdienās, pētījumā aplūkotas valodas apguves iespējas tiešsaistē, īpašu uzmanību pievēršot specializētās leksikas pilnveidei digitālajā vidē. Šo apsvērumu rezultātā pētījuma mērķis ir izstrādāt lingvistiskās vadlīnijas specializētās leksikas apguvei lietišķās angļu valodas tālmācības kursos augstākās izglītības studijās. Secināts, ka specializētās leksikas apguve digitālajā izglītības vidē var būt efektīva, ja tā tiek nodrošināta ar kvalitatīvi izstrādātiem e-mācību materiāliem un tālmācības specifikai atbilstošām e-aktivitātēm.

Pievēršas kopīpašuma izbeigšanas jautājumiem

LU Tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē 2026. gada 5. februārī Ieva Čudina aizstāvēja promocijas darbu “Kopīpašuma izbeigšanas civiltiesiskie un civilprocesuālie aspekti” civiltiesību apakšnozarē zinātnes doktora grāda (Ph. D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai. Promocijas darba “Kopīpašuma izbeigšanas civiltiesiskie un civilprocesuālie aspekti” mērķis ir, analizējot kopīpašuma izbeigšanas civiltiesisko regulējumu, noteikt kopīpašuma izbeigšanas prasības izskatīšanas civilprocesuālo kārtību, analizējot divpusējas prasības vietu Latvijas Republikas civilprocesā, izstrādāt priekšlikumus kopīpašuma izbeigšanas civiltiesiskā regulējuma pilnveidei un izstrādāt priekšlikumus kopīpašuma izbeigšanas civilprocesuālajam regulējumam, kas būtu piemērojams, izskatot kopīpašuma izbeigšanas prasības. Promocijas darbs uzskatāms par inovatīvu, jo tajā analizēts kopīpašuma institūts civilprocesuāli tiesiskajā aspektā, divpusējas prasības institūts un divpusējas prasības vieta Latvijas Republikas civilprocesā, kas līdz šim Latvijā nav plaši pētīti jautājumi. Promocijas darba rezultātā pilnveidots kopīpašuma izbeigšanas regulējums, kopīpašuma izbeigšanas prasību izskatīšanas kārtība un izstrādāti priekšlikumi civilprocesuālā regulējuma grozījumiem.

Pēta materiāltiesisko prasījumu Latvijā

LU Tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē 2026. gada 5. februārī Reinis Odiņš aizstāvēja promocijas darbu “Prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma kā tiesību aizsardzības līdzeklis Latvijas tiesībās” civiltiesību apakšnozarē zinātnes doktora grāda (Ph. D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai. Promocijas darbā autors izvirza hipotēzi, ka Latvijas tiesībās jau šobrīd bez likuma grozījumiem atļauta prasības celšana par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, ja persona to dara atklāti, nevis slēpti. Darba mērķis ir analizēt prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma tiesību institūtu, izpētot tā ģenēzi un pastāvēšanas priekšnosacījumus, veicot vēsturisko analīzi un tiesību salīdzinošo analīzi, izvērtēt atklātu (offene) un slēptu (verdeckte) prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma priekšnosacījumu esību Latvijas tiesībās. Turklāt mērķis ir arī analizēt potenciālās problēmas un sniegt risinājumus saskaņā ar Latvijas likumiem problēmsituācijām, ar kurām var saskarties prāvnieki un tiesas saistībā ar prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma celšanu un ar to saistīto civilprocesu. Autors secina, ka Latvijā bez papildu grozījumiem likumos personai ir tikai tiesība celt prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, atklāti paziņojot, ka ceļ prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, vispirms tiesvedībā prasot vienu daļu, bet atlikušo daļu no parāda – citā tiesvedībā, kad likumīgā spēkā stājies spriedums par pirmo prasību, ar kuru tā apmierināta. 

Jauns skatījums uz antīkajiem tekstiem

Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē 2026. gada 10. februārī disertāciju “Maģijas spēki un zīmes antīkās senatnes tekstos” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēja Gatis Ezerkalns. Promocijas darbs veltīts antīkās maģijas tekstu un rituālu analīzei ar uzsvaru uz Papyri Graecae Magicae (PGM) tekstu korpusu. Darbā analizēta maģijas valodas performatīvā iedarbība, semiotisko zīmju lietojums un skaitļu simbolika, kā arī dievišķās varas kā centrālā maģijas spēka avota mobilizācija. Lai izprastu, kas ir antīkās pasaules maģiju strukturējošie spēki, pētījums aptver plašu avotu kopu, kas tapuši sākot ar 8. gs. p. m. ē. Maģija atklājas gan literāros darbos, gan ar rituālām darbībām tieši saistītos tekstos. Promocijas darba rezultāti parāda, ka antīkajā maģijā dievi nav reliģiskas pielūgsmes objekti, bet funkcionāli transformēti pārdabiski spēki. Maģijas efektivitāte balstās pārdabisko spēku instrumentalizācijā – spējā tos piesaistīt un pakļaut noteiktam mērķim. Tas ļauj izprast antīko maģiju kā dinamisku, sinkrētisku praksi, kurā teksti, zīmes, simboli un rituāli veido kompleksu komunikācijas sistēmu starp cilvēku un pārdabisko. Darbs sniedz ieguldījumu klasiskajā filoloģijā un antīkās kultūras studijās, piedāvājot jaunu skatījumu uz PGM kā avotu kopumu, kas atklāj ne vien maģisko praksi, bet arī plašāku antīkās domas un kultūras izpausmju lauku.

Lauka pētījumi Stirnienes draudzē

Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē 2026. gada 10. februārī disertāciju “Folklora un kristietība 20.–21. gadsimtā: Stirnienes draudzes piemērs” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēja Ieva Zepa. Promocijas darbs ir divu Latgalē cieši savijušos pasaules redzējumu (folkloras un kristietības) atspoguļojums gadsimta garumā. Savdabīgā dzīves un kultūras telpa ir Stirnienes apkaimes materiālais un nemateriālais mantojums, viens no latgaliskās un katoliskās identitātes stūrakmeņiem šajā apvidū. Pētījumā analizēta un interpretēta lokālā folklora, tautas dievbijības senākās un mūsdienu izpausmes, paaudzēs pārmantoto folkloras paražu, ticējumu, tautas medicīnas un maģijas elementu klātbūtne, materiālie artefakti. Promocijas darba mērķis ir interpretēt folkloras un kristietības mijiedarbību Stirnienē, noskaidrojot tradīciju pārmantojamību, sinkrētisko raksturu un nozīmi kopienas identitātes veidošanā. Autore veikusi lauka pētījumus Stirnienes draudzē vairāku gadu desmitu periodā, dokumentējusi vairāk nekā 60 tradīcijas nesēju dzīvesstāstus un pierakstījusi kopumā 100 personu mutvārdu liecības, papildinot tās ar arhīvu materiāliem un personīgajiem vērojumiem.

Izveido metodoloģiju naratīva kompetencei vēstures apguvē

LU Promocijas padomes izglītības zinātnēs sēdē 2026. gada 12. februārī Edgars Bērziņš aizstāvēja promocijas darbu “Naratīva kompetences veidošanās vēstures mācību procesā vidusskolā”, iegūstot zinātnes grādu (Ph. D.). Promocijas darba mērķis ir izpētīt naratīva kompetences veidošanos vēstures mācību procesā vidusskolā un izveidot metodoloģiju šīs kompetences novērtēšanai. Promocijas darbā ir izpētīti naratīva kompetences konceptuālie pamati, kas izmantoti, lai izstrādātu četrdimensionālu naratīva kompetences vēsturē didaktisko modeli, kā arī naratīva kompetences vērtēšanas kritērijus. Naratīva kompetences vēsturē vērtēšana ir aprobēta, izmantojot ekspertu un mākslīgā intelekta (MI) rīka Grok vērtējumus. Promocijas darba pirmajā nodaļā savstarpējā mijsakarībā ir analizēti trīs naratīva komponenti (aktori, sižets, valoda) un trīs kompetences komponenti (zināšanas, prasmes, attieksme). Otrajā nodaļā ir raksturota naratīva kompetences vērtēšana vēstures mācību procesā vidusskolā Latvijā, kā arī definēti naratīva kompetences vēsturē vērtēšanas kritēriji. Trešajā nodaļā ir prezentēts un izskaidrots naratīva kompetences vēsturē didaktiskais modelis. Modeli veido četras dimensijas: naratīva kompetences struktūra, mācīšana un mācīšanās, vērtēšana, kā arī refleksija. Ceturtajā nodaļā ir aprakstīta naratīva kompetences vēsturē izpētes metodoloģija: datu ieguves un apstrādes process, analizējot 250 Latvijas vidusskolēnu rakstītos vēstures naratīvus ar MI rīku Grok. Konstatēts, ka Latvijas vidusskolēnu naratīva kompetence vēsturē snieguma vidējais rādītājs ir 2,34 punkti no 4.

Analizē pretrunīgās attieksmes pret dzīvniekiem

LU Socioloģijas un sociālā darba, politikas zinātnes un plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas zinātnes promocijas padomes sēdē 2026. gada 13. februārī Staņislavs Šeiko aizstāvēja promocijas darbu “Kontroversiāls morālais statuss: brīvprātīgo aktīvistu un veterināro praktiķu pretrunīgie uzskati par klaiņojošajiem dzīvniekiem Latvijā” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai. Pētījuma autors padziļināti analizē pretrunīgās attieksmes pret lolojumdzīvnieku un  klaiņojošo dzīvnieku morālo statusu, likumīgajām tiesībām un labturību starp veterinārajiem praktiķiem (veterinārārstiem un inspektoriem) un brīvprātīgajiem glābējiem. Pētījumā izcelta šo nostāju ietekme uz attieksmi pret klaiņojošajiem dzīvniekiem, kā arī to nozīme lēmumu pieņemšanā, dzīvnieku tiesību aktīvismā un profesionālajā iesaistē. Pētījuma rezultāti atklāj ideoloģisku un praktisku spriedzi starp šīm sabiedrības grupām grupām, kas rodas no atšķirīgas izpratnes par sociālo taisnīgumu, varas dinamiku un profesionālajām lomām. Autors analizē arī sociālo kustību nozīmi dzīvnieku labturības veicināšanā. Rezultāti liecina, ka nesaskaņas atspoguļo dziļākus sabiedrības uzskatus par dzīvnieku morālo statusu.

• Līdz šim Latvijas Universitātē aizstāvētie promocijas darbi pieejami datu bāzē.

Visi promocijas darbi ir aizstāvēti pateicoties atbalstam – doktorantūras grantam, kas piešķirts Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).