
Izstrādā vecāku gaidu izzināšanu modeli
LU Promocijas padomes izglītības zinātnēs atklātā sēdē 2026. gada 7. janvārī promocijas darbu “Vecāku ekspektācijas par pamatizglītības mērķiem vienotas izpratnes veicināšanai skolā” aizstāvēja Inese Barone, iegūstot zinātnes doktora (Ph. D.) grādu izglītības zinātnēs. Pētījumā izstrādāts un validēts vecāku ekspektāciju izzināšanas modelis (VEIM), kas veicina vienotu izpratni starp skolu un ģimeni un piedāvā praktiski izmantojamus risinājumus partnerības stiprināšanai izglītības iestādēs. Vecāku ekspektāciju izpēte izglītības zinātnēs ir pētniecības virziens, kas aktualizējies izglītības paradigmas maiņas un partnerības pieejas kontekstā. Promocijas darbā veikts teorētiskais pārskats par pamatizglītības mērķiem, vecāku ekspektāciju struktūru un vienotas izpratnes jēdzienu. Empīriskajā daļā, izmantojot jaukto pētījumu pieeju, analizētas vecāku ekspektācijas un veikta VEIM validācija ar ekspertu atzinuma metodi. Darba noslēgumā sniegti ieteikumi VEIM praktiskai ieviešanai izglītības iestādēs.
Pēta Rīgas centra apkaimju attīstību
LU Zemes zinātņu, fiziskās ģeogrāfijas un vides zinātņu un Sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas nozaru apvienotās promocijas padomes atklātā sēdē 2026. gada 21. janvārī promocijas darbu “Sociāli telpiskā diferenciācija Rīgas centra apkaimēs” aizstāvēja Sindija Balode-Kraujiņa, iegūstot zinātnes doktora (Ph. D.) grādu sociālajās zinātnēs sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas nozarē cilvēka ģeogrāfijas apakšnozarē.
Pilsētas visā pasaulē piedzīvo demogrāfiskas pārmaiņas un pieaugošu sociāli telpisko noslāņošanos, kas saasina sociālo nevienlīdzību un apdraud ilgtspējīgu attīstību. Postsociālisma pilsētvidē šie procesi ir īpaši sarežģīti, jo attīstību ietekmē centralizēti plānotās ekonomikas mantojums, straujā pāreja uz tirgus ekonomiku un integrācija Eiropas Savienībā. Promocijas darba mērķis ir izvērtēt sociāli telpiskās diferenciācijas iezīmes Rīgas centra apkaimēs. Izmantojot inovatīvu ģeotelpisko analīzi un 2021. gada tautskaites datus, konstatēts, ka centra apkaimes attīstās nevienmērīgi, veidojot sociāli un telpiski polarizētu ainavu. Tajā līdzās pastāv fragmentēta ģentrifikācija un “pilsētas ienākšanas telpa” jaunajiem imigrantiem, kuru telpiskā nošķirtība ir augsta un mainīga atkarībā no analīzes mēroga. Šo diferenciāciju nosaka iedzīvotāju polarizācija nacionālā līmenī, selektīva suburbanizācija un jaunu migrācijas plūsmu koncentrēšanās iekšpilsētā.
Analizē Inflantijas šļahtas politisko darbību
LU Vēstures un arheoloģijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2026. gada 29. janvārī promocijas darbu "Inflantijas šļahtas darbība un loma Žečpospoļitas politikā (1660–1772)" aizstāvēja Edvards Seliška, iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs vēstures un arheoloģijas nozarē.
Promocijas darba mērķis ir raksturot Inflantijas šļahtas (szlachta, muižniecības) politisko darbību, un nozīmi Polijas – Lietuvas valsts (Žečpospoļitas) politiskajā dzīvē, un faktorus, kas šo procesu ietekmēja. Šī tēma ir aktuāla, jo Latvijas jauno un jaunāko laiku vēsturē ir viens no vismazāk pētītajiem jautājumiem. Inflantijas vojevodistes šļahtas poliskās darbības Žečpospoļitā izpēte ir nozīmīgs pienesums Latvijas un konkrēti Latgales reģiona, kā arī Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas politiskās un sociālās 18. gs. vēstures izpētē. Promocijas darbs izstrādāts, pētot Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas arhīvos pieejamos materiālus, kā arī publicētos avotus un zinātnisko literatūru. Darbā analizēts posms, no 1660. gada Olivas miera līguma, kas radīja apstākļus Inflantijas izveidei līdz Pirmajai Polijas dalīšanai 1772. gadā, kad Inflantija tika iekļauta Krievijas sastāvā.
- Līdz šim Latvijas Universitātē aizstāvētie promocijas darbi pieejami datu bāzē.
Visi promocijas darbi ir aizstāvēti pateicoties atbalstam – doktorantūras grantam, kas piešķirts Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).


