Ar doktorantūras granta atbalstu 2025. gadā aizstāvēti septiņi promocijas darbi

Atklāj pirmo sieviešu misionāru biogrāfijas

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas, ētikas un reliģijas promocijas padomes teoloģijā un reliģijpētniecībā atklātā sēdē 2025. gada 21. martā promocijas darbu “Pirmās misionāres no Kurzemes un Vidzemes – viņu devums sieviešu lomas izpratnē baznīcā un sabiedrībā no 1896. līdz 1926. gadam” aizstāvēja Kristīna Ēce, iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs. 

Promocijas darbā “Pirmās misionāres no Kurzemes un Vidzemes – viņu devums sieviešu lomas izpratnē baznīcā un sabiedrībā laikā no 1896. līdz 1926. gadam” pētītas pirmās kristīgās neprecētās misionāres no Latvijas teritorijas. Darba fokuss ir vērsts uz šo sieviešu identificēšanu un viņu biogrāfiju veidošanu, uz teoloģiskā pamatojuma attīstības analīzi par sievietēm misijā, kā arī analizēti dažādi faktori, piemēram, etniskie, sociāli ekonomiskie, vēsturiskie, izglītības un attiecību, kas veicināja vai kavēja veiksmīgu misijas kalpošanu. Darbā, izmantojot plašus un iepriekš nepublicētus avotus, analizētas misionāru vēstules, tādējādi gūstot ieskatu šo sieviešu misijas kalpošanā. Tāpat analizēti pieejamie drukātie avoti par misionārēm, vērtējot, kādas atskaņas viņu darbs izraisīja dzimtenē.

Izstrādā pieeju pieaugušo valodu apguves novērtēšanai

LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības zinātņu promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 30. aprīlī promocijas darbu “Kursa dažādu modalitāšu efektivitāte angļu valodas mācīšanā pieaugušajiem” angļu valodā aizstāvēja Tatjana Ginzburga, iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) sociālajās zinātnēs. 

Promocijas darba mērķis bija izpētīt, kā klātienes, tiešsaistes un jauktās kursu modalitātes nodrošina angļu valodas apguvi pieaugušajiem. Pētījumā tika izstrādāta metodoloģija vispusīgai pieaugušo valodas mācības kursu efektivitātes novērtēšanai, iekļaujot zināšanu noturību kā nozīmīgu ilgtermiņa mācību rezultātu, kā arī salīdzināta angļu valodas kursu pieaugušajiem pasniegšanas efektivitāte klātienē, tiešsaistē un jauktā veidā attiecīgi 2019.- 2020., 2020.-2021. un 2021.-2022. akadēmiskajā gadā. Rezultāti rāda, ka tiešsaistes un jaukta tipa kursu modalitātes var nodrošināt vismaz tikpat efektīvu valodu apguves pieredzi pieaugušiem, kā tradicionālā klātienes modalitāte, ja tiek izmantoti atbilstoši formāti. Savukārt apvērsto jaukto formātu, kas izstrādāts, reaģējot uz COVID-19, var uzskatīt par optimālu risinājumu gan parastajiem, gan korporatīvajiem klientiem paredzētajiem kursiem.

Pēta transnacionālu uzņēmumu ietekmi uz cilvēktiesībām

LU Juridiskās fakultātes Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 19. septembrī promocijas darbu “Transnacionālie uzņēmumi un cilvēktiesības: valsts pienākumi un regulējuma nepieciešamība” starptautisko tiesību apakšnozarē aizstāvēja Mārtiņš Birģelis, iegūstot zinātnes doktora grāda (Ph. D.) sociālajās zinātnēs. 

Promocijas darbā atklāti un analizēti valsts pienākumi uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, ņemot vērā gan esošos, gan potenciālos izaicinājumus cilvēktiesību aizsardzībā pret transnacionālo uzņēmumu pārkāpumiem. Autors izvērtē efektīvākos risinājumus šo izaicinājumu pārvarēšanai. Autors ir analizējis, kādā veidā transnacionālie uzņēmumi ietekmē cilvēktiesības, identificējis raksturīgākos šķēršļus korporatīvo cilvēktiesību pārkāpumu upuru aizskarto tiesību aizsardzībai, izpētījis transnacionālo uzņēmumu regulējumu starptautiskajās tiesībās un to trūkumus, tostarp analizējot uzņēmumu tiešos pienākumus cilvēktiesību sistēmā, kā arī atklājis valsts pienākumus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību kontekstā. Promocijas darbā autors secina, ka, valstij pilnvērtīgi izpildot savus pienākumus ievērot, aizsargāt, īstenot cilvēktiesības uzņēmējdarbības kontekstā, iespējams sašaurināt pārvaldības nepilnības, kas ļauj transnacionālajiem uzņēmumiem izvairīties no atbildības par to veiktajiem pārkāpumiem un novērst šķēršļus korporatīvo pārkāpumu upuru piekļuvei efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Valsts pienākuma aizsargāt cilvēktiesības eksteritoriālā dimensija pieļauj un pieprasa valstij noteikt regulējumu, kas paredz transnacionālajiem uzņēmumiem pienākumu veikt pienācīgas rūpības pārbaudi visās darbībās neatkarīgi no to izpildes vietas.

Izstrādā jaunu klasifikāciju 101. panta pamattiesībām

LU Juridiskajā fakultātē Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 5. novembrī promocijas darbu “Lobēšanas nozīme demokrātijas principa ietvarā" tiesību teorijas apakšnozarē aizstāvēja Viktorija Soņeca, iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) sociālajās zinātnēs. 

Promocijas darbā autore piedāvā jaunu klasifikāciju Satversmes 101. panta pirmajā teikumā nostiprinātajām pamattiesībām – tiesībām piedalīties valsts darbībā, kā arī tiek skaidrots, kādēļ sabiedrības līdzdalībā gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī jānošķir 1) bottom-up pieeja, kad sabiedrība ir aktīva un pati vēršas ar ierosinājumiem pie valsts, un 2) top-down pieeja, kad valsts veic sabiedrības informēšanu un uzklausīšanu. Vienlaikus promocijas darbā tiek nodalīti jēdzieni “lobēšana” un “interešu pārstāvība”, atklājot šo jēdzienu būtību un saturu, t. i., minētie jēdzieni tiek aplūkoti un analizēti no nacionālā, pārnacionālā, kā arī starptautiskā skatpunkta. Tāpat promocijas darbā tiek analizēta lobēšanas mijiedarbība ar informāciju un tās nozīmi, kā arī ietekme uz lēmuma pieņēmējiem un sabiedrību. Promocijas darbā tiek skaidrots, kādā veidā informācija var ietekmēt sabiedrību un pilsoņus, to intereses un izvēles, kurām savukārt ir ietekme uz lēmumu pieņēmējiem, un otrādi, jo paļaušanās uz nepārbaudītu informācijas avotu vai arī nenoskaidrojot informācijas avota objektivitāti, kā arī neizprotot attiecīgo situāciju un informāciju, var rezultēties, ka tiek pieņemti lēmumi, kas atbilst šaurai interešu grupai, nevis plašākas sabiedrības interesēm.

Sistematizē ekoteātra virzienu un pēta tā lomu ekoloģiskajā apzinātībā

LU Humanitāro zinātņu fakultātē Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 25. novembrī promocijas darbu “Skatuves māksla ekokritikas diskursā: ekoteātris Latvijā 21. gadsimtā” aizstāvēja Kitija Balcare, iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs. 

Promocijas darbs ir pirmais sistemātiskais pētījums, kas pievēršas teātra izrāžu analīzei ekokritikas diskursā kontekstā ar vides konfliktiem. Balstoties posthumānisma teorētiskajos skatupunktos, izvērsti ir skaidrota ekokritiskā tuvskatījuma pieeja izrāžu analīzē. Darbā ir izsekots ekoteātra ģenēzei kā saturā, tā formā, piedāvājot aptverošu ekoteātra kā teātra virziena definējumu un ietekmju un izpausmju skaidrojumu. Rezultātā promocijas darbā ir izstrādāta aptveroša ekoteātra sazarotības shēma un ir izvirzīti un padziļināti skaidroti ekoteātra izteiksmes līdzekļi un mākslinieciskie paņēmieni, tostarp laiktelpa un tās izkliedētība, vieta un tās iedarbspēja jeb aģence, koprade un iekļaujošā daudzbalsība, ķermenis un tā iemiesotība, kā arī ekospektāciju modalitātes – humors, sēras, cerība. Mākslinieciskie paņēmieni ir skaidroti tuvskatītu ekoteātra izrāžu piemēros, tādējādi analizējot arī kopsakarības Latvijas un citu valstu teātra praktiķu pieredzē, tostarp pievēršoties ekoteātrim kā teātra mākslinieku vides aktīvisma izpausmei. Secināts, ka ekoteātris rada kolektīvās iedomātības telpu, kurā ir iespējams padziļināt ekoloģisko apzinātību, kas ir svarīgs priekšnoteikums vides aktīvisma veicināšanā.

Izzina agrīno akadēmisko disertāciju tradīciju

LU Humanitāro zinātņu fakultātē Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 2. decembrī promocijas darbu “Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas (1631–1710) disertācijas: latīņu teksts un parateksts” aizstāvēja Renāte Berga, iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs. 

Promocijas darba objekts ir Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas audzēkņu disertācijas, kas iekļaujas Eiropas agrīno jauno laiku akadēmisko disertāciju tradīcijā. Līdz mūsdienām ir saglabājušies 130 Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju izdevumi, kas līdz šim nav bijuši izpētīti kā korpuss. Laikmetam atbilstoši šie teksti rakstīti latīņu vai precīzāk – jaunlatīņu valodā, tie ir balstīti atsaucēs un saiknē ar antīko kultūru, no kuras smelti renesanses un humānisma laika ideāli, kā arī kristietībā, kas bija formējusi sabiedrības un akadēmiskās kultūras aprises agrīnajos jaunajos laikos Eiropā. Lai izprastu minētās tradīcijas saknes, ir sniegts ieskats disputa un disertācijas vēsturē un attīstībā. Tāpat promocijas darbā ir pievērsta uzmanība izglītības un sociokultūras videi Rīgā, kurā radās nepieciešamība pēc akadēmiskas ģimnāzijas, kā arī pastāvēja priekšnosacījumi tās dibināšanai. Pētījums atklāj Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju iekļaušanos līdzīgu Eiropas valstīs radīto tekstu kontekstā, kā arī definē un skaidro disertāciju pazīmes. Analizējot disertāciju pamatteksta saturu, ir fiksēts, kā šajos tekstos atspoguļojas gan humānismam, gan barokam raksturīgās vērtības un idejas, kā arī zinātniskās domas elementi, ko tolaik Rīgā aprobēja iepriekš Eiropas universitātēs studējušie Akadēmiskās ģimnāzijas mācībspēki.

Pēta darbinieku izdegšanu un atbalstošas kultūras veidošanu organizācijās

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas un uzņēmējdarbības promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 12. decembrī promocijas darbu “Saikne starp identifikāciju ar organizāciju, darbaholismu un darbinieku izdegšanu kompleksā vadības procesu sistēmā” aizstāvēja Marija Geidelina-Lugovska, iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) sociālajās zinātnēs. Pētījums pirmo reizi vienotā skatījumā aplūko, kā organizācijas kultūra un darbinieka perfekcionisms veido attiecības starp identifikāciju ar organizāciju, darbaholisma tendencēm un izdegšanu. Līdz šim šie faktori zinātniskajā literatūrā aplūkoti atsevišķi, taču šis pētījums atklāj, kā tie savstarpēji mijiedarbojas un kopā nosaka darbinieku labbūtību. Pētījumā iegūtie secinājumi sniedz vadītājiem praktiskus ieteikumus - kā attīstīt atbalstošu kultūru, atpazīt perfekcionisma riskus un stiprināt darbinieku garīgo veselību. Šie rezultāti uzskatāmi par nozīmīgiem arī no sabiedriskās perspektīvas, jo veicina ilgtspējīgas un cilvēkorientētas darba kultūras attīstību. Rezultāti parāda - atbalstoša un līdzsvaru veicinoša organizācijas kultūra spēj mazināt izdegšanas risku, savukārt augsts perfekcionisms to var būtiski pastiprināt.

• Līdz šim Latvijas Universitātē aizstāvētie promocijas darbi pieejami datu bāzē.

Visi promocijas darbi ir aizstāvēti pateicoties atbalstam – doktorantūras grantam, kas piešķirts Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).