LU konference
Vācijas lielpilsētu iedzīvotāji (Berlīnē, Hamburgā, Minhenē) ikdienā jūtas droši un reti uztraucas par militāra uzbrukuma draudiem (36%) — atšķirībā no Baltijas kaimiņiem (67% Viļņā, 56% Rīgā, 52% Tallinā). Taču draudi, par kuriem viņi patiesi raizējas, piemēram, klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas (plūdi, vētras) un terorisms, prasa daudz augstāku personīgās gatavības un informētības līmeni, nekā šobrīd ir lielākajai daļai iedzīvotāju.
Latvijas Universitātes pētījuma “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” rezultāti rāda, ka 84% Vācijas respondentu jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē, un 75% uzskata Vāciju par drošu dzīvesvietu. Tomēr drošības sajūta būtiski atšķiras starp pilsētām:
Berlīnē tikai 56% uzskata savu pilsētu par drošu,
Hamburgā — 79%,
Minhenē — 84%.
Savukārt 74% respondentu uzskata Eiropas Savienību par drošu vidi.
Cits draudu veids
Atšķirībā no Viļņas, Rīgas un Tallinas iedzīvotājiem, kuri baidās no militāriem konfliktiem vai kritisko resursu traucējumiem, Vācijas pilsētu iedzīvotāji vairāk uztraucas par mazāk redzamiem, bet potenciāli tikpat postošiem draudiem:
Organizēto noziedzību (56%),
Nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanos (55%),
Klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām, piemēram, plūdiem un vētrām (52%),
Terorismu (51%).
Šie draudi bieži parādās pēkšņi un var nopietni traucēt infrastruktūru, padarot 72 stundu pašnodrošinājumu — pietiekamu ūdens, pārtikas, medikamentu un saziņas līdzekļu krājumu — ne tikai ieteicamu, bet būtisku.
Nepietiekama gatavība tam, no kā baidās
Neskatoties uz bažām, Vācijas pilsētu iedzīvotāji nav labi sagatavoti reaģēt uz ārkārtas situācijām:
Tikai 48% zina, kā rīkoties, dzirdot sabiedriskās trauksmes sirēnas — būtiska brīdinājuma sistēma dabas katastrofu, terorisma un citu draudu gadījumā,
Tikai 17% zina tuvākās patvertnes atrašanās vietu — iespējams, tas skaidrojams ar zemo uztverto kara vai tradicionālo patvēruma vajadzību risku.
Mājsaimniecību gatavība arī ir nepietiekama:
Tikai 39% ir radioaparāts ar baterijām — būtisks informācijas avots elektroapgādes traucējumu gadījumā,
20% nav dzeramā ūdens krājumu, 38% ir krājumi vismaz 72 stundām,
76% ir pārtikas krājumi vismaz 72 stundām, bet 6% nav nekādu,
9% nav pirmās palīdzības aptieciņas,
16% nav skaidras naudas rezervju,
Tikai 15% ir vienojušies ar ģimeni par tikšanās vietu saziņas pārtraukuma gadījumā.
Pārliecība pret realitāti
Lai gan 26% respondentu uzskata, ka ir pietiekami sagatavoti ārkārtas situācijām — viens no augstākajiem pašvērtējuma rādītājiem reģionā — dati liecina par pretējo. Galvenie šķēršļi gatavībai ir:
Informācijas trūkums (48%),
Zema apdraudējuma izjūta vai noliegums par nepieciešamību gatavoties (47%),
Psiholoģiskas grūtības domāt par krīzes situācijām (29%).
Šie rezultāti liecina, ka Vācijas pilsētu iedzīvotāji var justies droši, taču šī pārliecība slēpj dziļāku ievainojamību — ko veido emocionāla pretestība un ierobežota piekļuve praktiskai informācijai.
Secinājums
Vācijas pilsētu iedzīvotāji nebaidās no militāra konflikta, bet viņi baidās no krīzēm, kuras ir grūtāk paredzēt — un kurām ir grūtāk sagatavoties. Tieši klimata katastrofas var prasīt gatavību, kas ietver zināšanas par sirēnu signāliem, patvertnēm un spēju būt pašpietiekamiem vismaz 72 stundas. Pētījums uzsver kritisku vajadzību pēc sabiedrības informēšanas kampaņām, kas ne tikai atspoguļo iedzīvotāju bažas, bet arī skaidro, kā tradicionālie gatavības pasākumi ir būtiski ne tikai kara, bet arī mūsdienu draudu gadījumā.
Dr. Ieva Birka, projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” vadošā pētniece, komentē rezultātus: “Vācijas pilsētu iedzīvotāji skaidri pauž bažas par mūsdienu draudiem, piemēram, klimata katastrofām un dezinformāciju, taču šīs bažas nepārvēršas praktiskā gatavībā. Bieži tiek aizmirsts, ka tradicionālie ārkārtas pasākumi — piemēram, 72 stundu krājumi vai zināšanas par sabiedriskajām sirēnām — ir tikpat būtiski plūdu un vētru gadījumā, kā kara apstākļos. Sabiedrības informēšanas centieniem jāpalīdz pārvarēt šo plaisu, sasaistot iedzīvotāju bažas ar konkrētām rīcībām.”
Aptauju veica “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot 1007 Berlīnes, Hamburgas un Minhenes iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Latvijas Universitātes projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” pētnieciskajam fokusam. Aptauja ir daļa no plašāka pētījuma, ko vada Dr. sc. pol. Ieva Birka un Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš un kas aptver sešas pilsētas Baltijas jūras reģionā. Projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” īstenošana norisinās, pateicoties finansiālam Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstam.
Papildu informācija par aptauju:
Dr. Ieva Birka, e-pasts: ieva.birka@lu.lv
Dr. Didzis Kļaviņš, e-pasts: didzis.klavins@lu.lv
Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" projekts Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija”.
