LU konference
Nesen veiktā aptauja, kurā piedalījās 1004 Viļņas iedzīvotāji, atklāj pārsteidzošu paradoksu: lai gan lielākā daļa jūtas droši savā ikdienas vidē, respondenti ir dziļi nobažījušies par kara draudiem un lielākoties nav sagatavojušies ārkārtas situācijām. Aptauja tika veikta 2025. gada maijā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) projekta “Pilsētu gatavība jaunajiem riskiem Baltijas jūras reģionā” ietvaros.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 67% respondentu uzskata militāru uzbrukumu Lietuvai par nopietnu draudu un ierindo to kā galveno drošības problēmu — tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas galvaspilsētām. Salīdzinājumam, 56% Rīgas iedzīvotāju un 52% Tallinas iedzīvotāju pauž līdzīgas bažas.
Neskatoties uz šīm bažām, 92% Viļņas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē, 91% uzskata, ka Lietuva ir droša dzīvesvieta, un 88% novērtē Viļņu kā drošu pilsētu. Arī Eiropas Savienību par drošu vidi uzskata 79% respondentu.
Papildus militāriem draudiem Viļņas iedzīvotāji ir nobažījušies arī par:
- nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanos (59%),
- kiberuzbrukumiem, kas traucē digitālos pakalpojumus (55%),
- ķīmisko, bioloģisko vai kodolvielu izmantošanu (55%),
- kritisko resursu, piemēram, elektrības vai ūdens, piegādes traucējumiem (54%).
Šīs bažas atspoguļo gan tradicionālos drošības izaicinājumus, gan mūsdienu tehnoloģiskos riskus.
Gatavības trūkums
Neskatoties uz paaugstinātu trauksmi iedzīvotājos, aptauja atklāj būtiskas nepilnības mājsaimniecību gatavībā ārkārtas situācijām. Tikai:
- 25% mājsaimniecību ir pietiekami daudz dzeramā ūdens trīs dienām,
- 27% nav nekādu ūdens krājumu,
- 72% ir pārtikas rezerves, bet 7% nav nekādu,
- 9% mājsaimniecību nav pirmās palīdzības aptieciņas,
- 13% nav skaidras naudas uzkrājumu,
- Tikai 30% ir radioaparāts ar baterijām — būtisks informācijas avots piegādes traucējumu gadījumā.
Šie dati liecina, ka liela daļa Viļņas iedzīvotāju nebūtu pašpietiekami 72 stundas.
Zināšanas
Viļņas iedzīvotāji demonstrē augstāku informētību par ārkārtas procedūrām nekā viņu Baltijas kaimiņi:
- 51% zina tuvākās patvēruma vietas atrašanās vietu (Tallina: 28%, Rīga: 14%),
- 68% zina, kā rīkoties, dzirdot sabiedriskās trauksmes sirēnas (Tallina: 60%, Rīga: 46%).
Tomēr tikai 18% ir vienojušies par ģimenes tikšanās vietu ārkārtas gadījumā — būtisks solis personīgajā gatavībā.
Psiholoģiskie šķēršļi
Vaicājot, kas kavē Viļņas iedzīvotājus pienācīgi sagatavoties, tikai 25% atbildēja, ka “nejūt vajadzību/draudu trūkums” — zemākais rādītājs Baltijas galvaspilsētu vidū. Savukārt 58% atzina, ka ir “psiholoģiski grūti par to domāt” — augstākais rādītājs reģionā. Šī emocionālā pretestība var būt viens no būtiskākajiem šķēršļiem individuālās un sabiedriskās noturības uzlabošanai, jo tā kavē proaktīvu plānošanu pat tiem, kas apzinās riskus.
Šie rezultāti rada būtiskus jautājumus par atšķirību starp uztverto drošību un reālo gatavību Viļņā — uz ko norāda arī vadošā pētniece.
Dr. Ieva Birka, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Politisko un sociālo pētījumu institūta vadošā pētniece, uzsver: “Šie rezultāti atklāj pārsteidzošu pretrunu: Viļņas iedzīvotāji jūtas droši savā ikdienas vidē, taču viņi ir dziļi nobažījušies par kara draudiem. Visvairāk satrauc tas, ka šī apziņa nepārvēršas praktiskā gatavībā. Psiholoģiskais šķērslis domāt par krīzes scenārijiem kavē cilvēkus veikt pat visvienkāršākos soļus, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus.”
Aptauju veica “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot 1004 Viļņas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Latvijas Universitātes projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” pētnieciskajam fokusam. Aptauja ir daļa no plašāka pētījuma, ko vada Dr. sc. pol. Ieva Birka un Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš un kas aptver sešas pilsētas Baltijas jūras reģionā. Projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” īstenošana norisinās, pateicoties finansiālam Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstam.
Papildu informācija par aptauju:
Dr. Ieva Birka, e-pasts: ieva.birka@lu.lv
Dr. Didzis Kļaviņš, e-pasts: didzis.klavins@lu.lv
Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" projekts Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija”.
