LU konference
Uz sarunu par pieredzi Indukcijas gada atbalsta projektā aicinājām jaunās skolotājas Baibu Ūbeli un Ilonu Vītolnieci. Baiba ieguvusi speciālās izglītības skolotāja kvalifikāciju un projektā apgūst Klasvadības profesionālās pilnveides programmu, savukārt Ilonai ir pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju un viņa apgūst Speciālās un iekļaujošās izglītības programmu.
Baiba: Strādāju Antūžu pamatskolā, kas ir speciālā izglītības iestāde, mācu no 3. līdz 9. klasei gandrīz visu, izņemot mūziku, sportu un angļu valodu. Mana audzināšanas klase ir 3./4. Sanāk desmit priekšmeti. Sešus gadus strādāju pedagoģijā, bet vēl ir daudz jāmācās.
Ilona: Strādāju Tukuma novada pirmsskolā “Pepija”, pieredze, es teiktu, neliela – četri gadi. Vecumposms pieci līdz seši gadi, ikdienā mums ir rotaļnodarbības gan iekštelpās, gan ārā. Studijas beidzu 2024. gada februārī.
Kas jums patīk skolotāja darbā?
Baiba: Man patīk darbs ar bērniem. Agrāk teicu, ka nekad mūžā skolā nestrādāšu. Protams, dzīvē iegrozījās tā, ka es tur nokļuvu. Man patīk. Katra diena ir citādāka, un speciālajā skolā pat katras desmit minūtes ir savādākas. Nezini, kā diena izvērtīsies. Vēlos strādāt ar bērniem, kas ir īpaši, jo tā ir iespēja man dot viņiem to, ko ikdienā ģimenē viņi nesaņem, vēlos dot viņiem iespējas piedzīvot kādus mazos ikdienas priekus un caur mācību procesu ļaut iepazīt pasauli.
Ilona: Man arī patīk darbs ar bērniem, jo tas ir dinamisks darbs, visu laiku esi kustībā, man šķiet, ka arī nenoveco, vari mācīties kopā ar bērniem. Pirmsskolā varbūt ir savādāk nekā skolā, bet vienalga es nevaru visu zināt, un man liekas, ka katru reizi kaut ko jaunu apgūstu kopā ar viņiem, un gribu arī padalīties. Patīk ar bērniem radoši darboties, iet pastaigās, pētīt, izzināt – tas liekas saistoši. Esmu strādājusi citās jomās, par skolotāju nolēmu kļūt tikai vecumā pēc trīsdesmit gadiem. Kad es atskatos pagātnē, atceros, ka bērnībā visu laiku spēlēju lomu spēles – skolotājus. Atceros, ka docētāja teica – paskatieties, ko jūs darījāt bērnībā, tas jums kaut kā atnāks dzīvē. Un tā ir sakritis. Pašai ir trīs bērni, šīs zināšanas mums visiem noder. Ja arī dzīvē kaut kas mainīsies un mainīšu profesiju, tad tomēr tas būs bijis tā vērts – gan studēt, gan mācīties – viss noderēs.
Kādi ir galvenie izaicinājumi darbā?
Ilona: Man tā ir sadarbība ar vecākiem, kas ir ļoti svarīga un arī izaicinoša, digitālās tehnoloģijas un rīki – ir jāsāk savādāk domāt, kā strādāt ar bērniem un tehnoloģijām. Iespēju ir daudz, mēs tikai tās bieži nezinām. Ir labi, ka mums ir iespēja apmainīties ar idejām. Arī speciālās un iekļaujošās izglītības programmu izvēlējos, jo tas ir mans izaicinājums šobrīd, iekļaujošā vide.
Baiba: Mans izaicinājums ir laika plānošana, jo speciālajā izglītībā ne visiem priekšmetiem ir mācību programmas, par materiāliem nemaz nerunājot. Ļoti daudz laika aiziet, lai sagatavotu, piemēram, dabaszinības – ņemot no parastajām programmām, pielāgojot, vienkāršojot materiālus, lai tie derētu bērniem ar speciālām vajadzībām.
Ilona: Laika trūkums ir liels izaicinājums, nav iespējams visu paspēt. Tas ir bēdīgi. Labi gribot, tev vienkārši nav visam laika.
Baiba: Esmu jau daļēji iemācījusies ieplānot, lai uz mājām neņemtu tik daudz darba līdzi. Arī mācos sarunās ar Indukcijas gada kolēģiem, kā viņi to visu paveic. Priekšmetos, kur ir programma, iet daudz ātrāk un vienkāršāk. Grāmatu nav. Ja tas viss būtu un ja nebūtu dažādas atskaites un aptaujas jāraksta, varētu iet uz darbu dejodama – ja būtu tikai interesanta stunda jānovada. Ceru, ka pēc pāris gadiem tas aizņems daudz mazāk laika.
Kā pieņēmāt lēmumu piedalīties Indukcijas gada projektā?
Baiba: Tā kā es arī sāku mācīties 30+, tuvu jau 40, tad man šobrīd ir sajūta, ka man gribas mācīties un ir arī iespējas dažādas apkārt. Kad pabeidzu studijas, tad zināju, ka kaut ko mācīšos arī tālāk, bet vēl īsti nezināju, ko. Mani tieši piesaistīja Klasvadības kurss, nenoliegšu, ka arī iespēja saņemt stipendiju – tas bija arī viens no lieliem faktoriem.
Ilona: Mans stāsts ir garāks. Nāca e-pastā piedāvājumi pieteikties šajā projektā, bet es virspusēji laidu garām, jo man parasti šie projekti liekas pārāk sarežģīti un pat neiespējami. Bet tad tuvāk nāca jūlijs. Mana paziņa bija ielikusi bildi, ka pabeigusi projektu un dabūjusi sertifikātu, nesapratu, kas tas ir par projektu. Pienāca jūlijs un biju nolēmusi pēc pirmsskolas beigšanas stāties sākumskolas bakalaura programmā. Mēs ar iepriekšējo kursabiedri vienojāmies, ka tālāk iesim kopā, bet viņa bija pieteikusies arī Indukcijas gada projektā. Viņa izstāstīja man visu, bet domāju, ka tas jau nav priekš manis, turpinu studijas, man darbā nedos vēl vienu brīvu dienu. Man likās, ka nav izredžu, bet kursabiedre iedrošināja. Rīkojos spontāni, pēdējā dienā uzrakstīju pieteikumu. Pēc dažām dienām pienāca paziņojums, ka esmu uzņemta projektā. Arī vadītāja bija ļoti pretimnākoša un iedeva trešdienu brīvu. Esmu viņai pateicīga, ka varēju izmantot šo iespēju. Šī spontānā ideja man ir pilnībā devusi tikai to labāko: iespēju pilnveidot sevi, iegūt atbalstošu plecu un apzināties, ka šī profesija tiešām ir manējā.
Vai ir mainījies priekšstats – vai realitāte bija savādāka?
Ilona: Sākumā raizējos par to, vai tikšu galā ar papildus slodzi, vai būs mājasdarbi. Bet, nē, pilnīgi nenožēloju, esmu tikai ieguvēja no projekta. Visa tā pieredze, ar ko mēs apmaināmies, braucam uz citiem bērnudārziem. Tā ir tāda apbrīnas vērta iespēja.
Baiba: Esmu no tiem, kas labprāt divus gadus piedalītos šādā projektā, ja būtu iespēja. No Klasvadības kursa esmu ļoti daudz ieguvusi, visu es izmēģinu darbā, ko pasniedzēja mums dod. Mājasdarbu nav vai arī, ja ir bijis, tad viņi ir tik noderīgi vai viegli, ka tas netraucē. Arī tās tikšanās reizes, kas ir ikdienā klātienē, ieguvums ir tie cilvēki, ko tu esi saticis, tad tu saproti, ka neesi tāds vienīgais zaļais gurķis – kā arī mēs te secinājām. Daudziem ir, par ko pačīkstēt, daudziem ir par ko papriecāties, arī padalīties ar informāciju, ar idejām. Visas apmeklētās izglītības iestādes, papildus lektori. Lielākais ieguvums no klātienes ir cilvēki, ar ko ir kopīgais un arī vēlāk varēšu uzturēt kontaktu, pajautāt padomu. Manā grupā ir gan skolas, gan pirmsskolas pedagogi.
Arī tas, ka tā ir trešdiena, ir ieguvums. Šīs dienas ir kā svētku dienas. Lai arī tu tajās mācies un darbojies, tajā dienā vari tik intensīvi nedomāt par darbu, puse no nedēļas ir pagājusi, tā ir kā atslodze. Tikai pozitīvākās emocijas un noderīgas lietas ikdienai darbā esmu ieguvusi.
Ilona: Varu piekrist. Tā ir kā mazā atslodzīte. Mēs projektā esam četras no kursa, kas pabeidzām reizē studijas. Pa ceļam vēl paspējam pārrunāt lietas un ir tāda brīvdienas sajūta. Varu piekrist par atbalstošo plecu, ir cita pieredze un jauni draugi iegūti. Trešdienas nodarbībās ar kuratori mums ir piedalījusies gan grāmatu autore, gan psiholoģe, mēs varam pārrunāt un aktualizēt tēmas, kas mums ir svarīgas, iegūt informāciju, meklēt risinājumus, kas mums ir nepieciešami. Arī tas, ka varam apmeklēt citas izglītības iestādes, vērot nodarbības, iegūt materiālus un idejas.
Baiba: Ļoti vērtīgi papildus vērojumiem, ka speciālisti ir ļoti pretimnākoši un gatavi sniegt padomu un dalīties ar materiāliem arī pēc tam – paldies ABBA terapeitiem no izaugsmes centra “Kopīgi kopā” Ogrē.
Ilona: Esmu Speciālās un iekļaujošās izglītības pilnveides programmā, redzu, cik tas mūsdienās ir aktuāli un nepieciešami, arī man. Šajā programmā bija iespēja apmeklēt izglītības iestādes un redzēt dzīvo pieredzi, kā strādāt ar šādiem bērniem.
Kad radi vai draugi jautā, ko jūs darāt Indukcijas gadā – ko jūs viņiem sakāt?
Ilona: Braucu pilnveidoties! Mazās mācības, kur sevi pilnveidoju un saņemu atbalstu. Saku, ka tās ir mācības brīvā atmosfērā, kur tu vari prasīt, jautāt un saņemt praktiskās pieredzes. Ja studijās ir vairāk teorētiskais, tad šeit saņēmu praktisko. Praktiskā darbošanās daudz labāk paliek atmiņā, tas ir vērtīgi, uzreiz var redzēt, par ko acis iedegas, ka es to varēšu izmantot – varam to saņemt.
Baiba: Indukcijas gads – tās ir mācības atpūšoties, mācības un atbalsts reizē, kā atslēgas vārdi – interesants, mācīšanās, ieguvumi. Plus vēl arī tev par to maksā stipendiju.
Klasvadības programmā mēs esam tikušies tikai attālināti, bet tai pat laikā tā nav vienkārši lekcija, kur pasniedzējs lasa slaidus. Tur ir skolotāji no visas Latvijas, dažādās jomās, mēs patiešām diskutējam un gūstam atbildes.
Cik daudz laika ikdienā aizņem Indukcijas gada aktivitātes?
Ilona: Trešdienas! Dažas reizes esmu kādā brīvdienā skatījusies materiālus. Bet tas nav nekāds slogs, nevar salīdzināt ar studijām. Varu teikt, ka nejūtu slogu – tu esi brīvs, vari neiespringt par atzīmēm. Vari jautāt un saņemsi atbildes, jo neesi vienīgais tāds, kas kaut ko nezina. Mēs vēl visi mācāmies, pilnveidojamies. Mazie mājasdarbiņi mums mazliet ir. Jānoskatās video, jāapkopo, jāprezentē, bet tas nav daudz.
Baiba: Ja ir kāds ieteiktais video, tad to noskatos, braucot mašīnā. Tas nav nekāds slogs. Vismaz Klasvadības grupā noteikti nē. Nav tā, ka jāsēž naktīs un jāraksta. Ir prieks, ka klāt ir trešdiena. Arī braukāšana mani nesatrauca, tā ir diena man. Man ir trīs bērni un šī iznāca kā atslodze, kad nolieku citas lietas malā un esmu pozitīvā vidē.
Kas ir būtiskākais, ko ir sniegusi sadarbība ar kuratoru?
Ilona: Kurators dalās ar savu pieredzi, saviem materiāliem, piesaista apkārt viesus un lektorus, braucam pieredzes apmaiņā pie kuratores Ilondas, uz attīstības centru. Viņa ir ļoti atsaucīga un pakārtojas mūsu vajadzībām, kas mums interesē. Interesanta bija pirmā tikšanās reize – to sauc par vaidu apli. Tas ievilkās ilgi, jo katrai kaut kas bija sakrājies. Mēs kuratora grupā esam ļoti labi sadraudzējušās, kā tāda ģimenīte. Zinām katras aktualitātes, kas uz sirds. Vienai kolēģei bija jāiet uz pārrunām, mēs viņu tā uzmundrinājām, tā atbalstījām, ka bijām gandarītas līdz ar viņu par izdošanos.
Baiba: Tas vaidu aplis laikam ir visiem! Arī mēs katru trešdienu sākam ar šo apli, bet ne tikai vaidam, pastāstām arī par labo, kas nedēļā noticis. Pavadām laiku lietderīgi un interesanti, lai visiem grupā ir vērtīgi – arī, ja pārstāvam dažādas jomas. Arī man speciālajā izglītībā noder lietas, ko dara lielajās pirmsskolas grupās, un otrādi. Mums ir fantastiskas trešdienas, ar humoru, ar smaidu! Kuratore Rita atceras mūsu aktualitātes un pajautā, kā tās attīstās, piemēram, kāda sarežģīta vecāku sapulce.
Ilona: Nodarbību vērošana ir ļoti noderīga, nav jāuztraucas, ka kritizēs, bet palīdz pašam saprast savas stiprās un vājās puses, saprast, ko pilnveidot.
Baiba: Arī es vērošanas tveru pozitīvi. Nav satraukuma par to.
Projekta mērķis ir atbalstīt jūs jūsu darbā šobrīd un arī ar skatu nākotnē. Kas jums personīgi ir būtiskākais, ko Indukcijas gads līdz šim ir devis?
Baiba: Papildus visiem cilvēciskajiem ieguvumiem ir Klasvadības kurss, ko studējot īsti tā nedabūju. Šis priekšmets man ir bijis liels ieguvums – esmu tikusi galā ar dažādām “neuzvedībām”, uzlabojusi vides iekārtojumu. To noteikti varētu mācīties vēl vienu gadu, ja tāda iespēja būtu.
Ilona: Pirmais ir tas atbalstošais plecs, paziņu loks ir palicis plašāks, mūs vieno pedagoģijas tēmas. Mums paliks kontakti, kur viena otrai varam sniegt atbalstu. Ļoti nozīmīgs ir šāds atbalstošs plecs, ka nerisini problēmas viena, bet ir, kam pajautāt. Varu piekrist, ka šobrīd ir iespēja uzdot aktuālos jautājumus, arī speciālajā un iekļaujošajā izglītībā, ar ko studiju laikā vēl nesaskāros. Varu saņemt padziļinātas atbildes. Kā arī tas, ka mana pieredze kādam citam noder, tas dod pašpārliecību. Saņemam drosmi risināt problēmas un izaicinājumus, ar ko daudzi saskaramies. Nejūtos viena šajā laivā.
Ko jūs novēlētu jaunajiem skolotājiem-absolventiem, kas šogad apsver iespēju piedalīties Indukcijas gada projektā?
Baiba: Īsi: neapsvērt, bet piedalīties! Kolēģei teicu – nenožēlosi nevienu dienu. Papildus iespējas ir jāizmanto. Priecājos, ka skolas vadība atbalstīja mani.
Ilona: Izmanto šo lielisko iespēju! Personīga saruna ir efektīvākais pamudinājums. Mani motivēja kursabiedre. Iesaku visiem, lai iet un izmēģina. Man iznāca spontāni, bet tas bija labs solis uz priekšu profesionālajā jomā. Šis gads ir paskrējis ļoti ātri, es noteikti gribētu to vēl pagarināt!
Vairāk par iespējām saņemt indukcijas gada atbalstu varēs uzzināt tiešsaistes informatīvajā seminārā: ceturtdien 15. maijā plkst. 10.00. Uzņemšana projektā tiks izsludināta 2025. gada 16. jūnijā, pieteikumus varēs iesniegt līdz 18. jūlijam.
Jautājumus par dalību projektā gaidīsim uz e-pasta adresi IndukcijasGads@gmail.com.
Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas” (Nr. 4.2.2.7/1/23/I/001) īsteno projekta vadošais partneris Latvijas Universitāte un projekta partneri Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, RTU Liepājas akadēmija, RTU Rēzeknes akadēmija. Projekta mērķis ir sniegt indukcijas gada atbalstu pedagoģijas studiju absolventiem pirmajā vai otrajā gadā pēc studiju pabeigšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā.
