Foto: (c) Pixabay.com

Vairāki starptautiskie juridiskie biroji ir neatkarīgi secinājuši, ka LU rektors ievēlēts tiesiski Latvijas Universitātes (turpmāk – Universitāte) rektors profesors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts tiesiski un leģitīmi. Universitāte jau ar 2019. gada 25. jūlija dokumentu Nr. LU-7- 41/1390 ir pilnībā atspēkojusi Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) 2019. gada 19. jūlija dokumentā Nr. 4-6e/19/2190 ietvertos apgalvojumus, ka vēlēšanās varētu būt neievērotas Augstskolu likuma un augstskolas satversmes normas.

Apstākli, ka tiesību normas nav pārkāptas, konstatējuši arī vairāki starptautiski juridiskie biroji un zvērināti advokāti. Universitāte, analizējot vēlēšanu procesu, lūdza tiesību ekspertu, starptautisko juridisko biroju PricewaterhouseCoopers Legal un TGS Baltic, zvērinātu advokātu Benno Butuļa, Ivara Gruntes, Māras Stabulnieces un Linarda Muciņa juridiskā audita slēdzienus, kas arī apliecina, ka rektors ir ievēlēts tiesiski.

Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Tā, ka šajā likumā likumdevējs daudzviet ir minējis klauzulu “normatīvo aktu pārkāpumi”, ir secināms, ka likumdevējs 17. panta piektajā daļā minētos priekšnoteikumus rektora neapstiprināšanai nav paredzējis interpretēt plašāk kā tikai Augstskolu likuma un Saeimā apstiprinātās Universitātes Satversmes normu tiešus pārkāpumus, nevis jebkuras neatbilstības jebkuram normatīvajam aktam, jebkurus trūkumus vai nepilnības, kā arī potenciālu uzlabojumu iespēju. Uzsveram, ka lēmums par rektora apstiprināšanu amatā nav politisks, jo tā pieņemšanā Ministru kabinets ir tiesīgs vadīties tikai no Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā minētajiem juridiskajiem kritērijiem.

Universitāte īpaši uzsver šādu juridisko biroju un zvērinātu advokātu skaidrojumu:

1. Atbildot uz aizrādījumu, ka studējošo pārstāvji Satversmes sapulcē esot deleģēti, ne ievēlēti atbilstoši Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam, Universitātes Studentu padome ir sniegusi IZM detalizētus argumentus un faktus, pierādot, ka visi studējošo pārstāvji Universitātes Satversmes sapulcē ir ievēlēti, aizklāti balsojot.

2. Atspēkojot apgalvojumu, ka pretēji Augstskolu 15. panta sestajā daļā paredzētajam Universitātes Senāta izveidotās Satversmes sapulces organizācijas un rektora vēlēšanu komisijas (turpmāk – Komisija) darbības kārtību it kā nenosakot senāta apstiprināts nolikums, Universitāte pierādīja, ka Komisijas darbību reglamentē Universitātes Senāta apstiprināts Universitātes rektora vēlēšanu komisijas nolikums.

3. Atbildot uz pieļāvumu, ka no Universitātes Satversmes 5.5. apakšpunkta izrietot, ka ārkārtas sapulces sēdes rektors varot tikai pieprasīt, nevis sasaukt, un ka rektors esot vienpersoniski noteicis tās reglamentu, Universitāte norāda, ka Augstskolu likuma 13. panta sestā daļa tieši nosaka, ka sasaukt satversmes sapulci var senāts vai rektors. 2019. gada 6. jūnija ārkārtas Satversmes sapulces reglamentu noteica Universitātes Satversmes sapulce, balsojot par vairākiem variantiem, no kuriem neviens nebija rektora ieteiktais. Tika pieņemts reglaments, ko ierosināja Komisija, kas izveidota ar Universitātes Senāta 2019. gada 25. februāra lēmumu.

4. Kliedējot aizdomas, ka, sasaucot 2019. gada 6. jūnija ārkārtas Satversmes sapulci, rektors varētu nebūt ievērojis Universitātes Satversmes 5.6. apakšpunktu par to, ka rektora vēlēšanas organizē universitātes Senāts, Universitāte uzsver, ka rektora vēlēšanas organizēja ar Senāta lēmumu izveidotā Komisija. Pat Izglītības kvalitātes valsts dienests arī atzīst, ka “Nedz [Muižnieka] rīkojumā, nedz tā pielikumā pievienotajā sapulces 2019. gada 6. jūnija reglamentā nav ietverts balsojums par I. Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā”, proti, rektors nekā nav ierobežojis Senāta pienākumu organizēt rektora vēlēšanas. Balsojumu par profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā iekļāva sapulces reglamentā pēc Komisijas priekšlikuma, jo 2019. gada 24. maijā notikušajās vēlēšanās viņš bija saņēmis vairāk balsu nekā otrs pretendents. Satversmes sapulce balsojot apstiprināja jautājuma iekļaušanu reglamentā un pieņēma reglamentu kopumā.

Lai gan pēc 2019. gada 24. maija Satversmes sapulces bija saņemtas sūdzības par vēlēšanu rezultātu interpretāciju, jautājums tika pilnībā atrisināts ar otro balsojumu 2019. gada 6. jūnija ārkārtas Satversmes sapulcē. Šī balsojuma rezultātus un profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā ar absolūto balsu vairākumu pieņēma Universitātes Satversmes sapulce. Iespējamie uzlabojumi Universitātes iekšējo normatīvo aktu sistēmā nevar ierobežot tiesības Satversmes sapulcei, kas saskaņā ar Augstskolu likuma 12. panta otro daļu ir augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, pašas noteiktā kārtībā lemt par visiem Universitātes dzīves jautājumiem, tajā skaitā par Universitātes rektora ievēlēšanu. Par šo vēlēšanu procesu un tā rezultātiem nav saņemta neviena sūdzība ne no trīssimt Universitātes Satversmes sapulces dalībniekiem, ne arī no vairākiem tūkstošiem citu Universitātes darbinieku vai studentu.

Atzinumi:

Dalīties