© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Mārtiņš Brencis, LU Absolventu kluba vadītājs, dalās viedoklī par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām, spriež par līdzšinējo viedokļu apmaiņu augstskolas un Izglītības un zinātnes ministrijas starpā un uzsver studentu pašpārvaldes kā demokrātijas skolas iespēju.

Augstskolas saime vienojās juridiski korekti
LU Absolventu klubs iepazinās ar abu rektora amata kandidātu programmām un sadarbībā ar LU Studentu padomi 2019. gada 21. maijā noorganizēja publiskas debates, kurās katrs klātesošais un ieinteresētais varēja saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.

Esam gandarīti, ka pēc pirmās Satversmes sapulces sēdes 2019. gada 24. maijā augstskolas saime vienojās par otru Satversmes sapulces sēdi 2019. gada 6. jūnijā un juridiski korekti galīgi atrisināja jautājumu par rektora amata kandidātu ievēlēšanu.

 

Visu skaidri nosaka Augstskolu likums
Augstskolu likums skaidri nosaka, kuros gadījumos augstskolas saimes izvirzītais un ievēlētais var netikt apstiprināts valdībā – ja pārkāpts Augstskolu likums vai augstskolas Satversme.

No publiski pieejamās informācijas varu noprast, ka LU Satversmes sapulces locekļiem, balsojot par izvirzītajiem kandidātiem, netika likti šķēršļi viņu izdarītajai izvēlei.

Līdz ar to neredzu pamatu apšaubīt LU saimes, tai skaitā arī studējošo izdarīto izvēli. Cerams, ka valdības lēmums par LU rektora iecelšanu būs izsvērts un pamatots.

 

Pašpārvalde māca demokrātiju
Es pats esmu bijis Juridiskās fakultātes studējošo pašpārvaldes biedrs, LU Studentu padomes biedrs, kā arī Latvijas Studentu apvienības valdes loceklis.

Darbojoties studentu pašpārvaldē lēmumu pieņemšanai nepieciešama diskusija un viedokļu konsenss. Šāda pieredze māca demokrātijas skolu, kas ir pamatu pamats lēmumu pieņemšanai ne tikai augstskolā.

Arī es, līdzīgi kā LU Studentu padomes priekšsēdētāja A.P.Zīverte, uzskatu, ka nepietiek vien ar mērķu (piemēram, vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu pasaules augstskolu Top-500) nospraušanu valdības deklarācijas līmenī. Nepieciešama gan diskusija par uzdevumiem un līdzekļiem, un, protams, resursiem, kā šo mērķi sasniegt.

Labprāt iepazītos un diskutētu arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas topošo piedāvājumu augstskolu pārvaldības jautājumos, par ko publiski laikrakstā “Latvijas Avīze” 2019. gada 2. augustā izteicās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Arvils Ašeradens.

Dalīties