LU Doktorantūras skolas direktore prof. Zanda Rubene Foto: Toms Grīnbergs, LU

Prof. Zanda Rubene, LU Doktorantūras skolas* direktore

Doktorantūra Latvijā arvien ir stereotipu apvīta. Lai arī sen atspēkoti, tie turpina dzīvot sabiedrības prātos. Tikai dažas no klišejām: doktorantūrā mācās tikai tie, kas grib taisīt karjeru zinātnē vai akadēmiskajā vidē (strādāt augstskolās vai institūtos); doktorantūra ir “dzīvošana no rokas mutē”, jo algu tur nemaksā, bet stipendija niecīga. Doktorantūrā mācās tikai tie, kas dzīvē nevar atrast “normālu darbu” un doktoranti ir “lētais darbaspēks” pieredzējušo pētnieku projektos utt. Muļķīgo uzskaitījumu varētu turpināt.

Šie un daudzi citi faktori ir iemesls, kāpēc Latvijā doktoru skaits pašlaik ir krietni mazāks nekā vajadzētu. Turklāt Latvijā bieži vien doktorantūru vieglprātīgi mēdz uzskatīt par nākamo studiju posmu pēc maģistrantūras, uzskatot doktora disertāciju par “mazliet padziļinātu maģistra darbu”. Taču doktorantūra nav promocijas darba izstrāde, bet gan ilgtermiņa karjeras mērķis – nodarboties ar zinātni. Tā ir nopietna izvēle  – būt par pētnieku. 

Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027. gadam paredz ievērojami palielināt doktora grādu ieguvušo skaitu vecumā līdz 35 gadiem. Viens no veidiem kā to izdarīt, ir kardināli mainīt pašu doktorantūru. Proti – lai tā nebūtu, kā ļaudis uzskata “turpinājums maģistratūrai, tikai mazliet nopietnāk”, bet gan nopietns pētnieciskais darbs jau no pirmās dienas līdz pat promocijas darba aizstāvēšanai un tiesībām saukt sevi par zinātņu doktoru.

Saskaņā ar 2025. gada Eiropas Universitāšu asociācijas pētījumu, kurā piedalījās arī Latvijas Universitāte, vairāk nekā puse jeb 52% Eiropas doktorantu plāno karjeru ārpus akadēmiskās vides, savukārt 29% apgalvo, ka vienmēr ir gribējuši veidot karjeru augstākās izglītības jomā. Šie dati atklāj, ka doktora grāds kļūst par būtisku pieturpunktu ne tikai akadēmiskajā karjerā, bet arī profesionālajā jomā, tostarp valsts pārvaldē, industrijā un dažādu nozaru inovāciju procesos. Zinātniski pamatoti lēmumi ir nepieciešami, lai rīcībpolitika risinātu lietišķus, sabiedrībā būtiskus problēmjautājumus. Savukārt studijas doktorantūrā piedāvā jaunajiem pētniekiem iespēju ietekmēt valsts un sabiedrības, ekonomikas un izglītības attīstību, vienlaikus apgūstot pētniecībai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Jau pērn Latvijā sākām ieviest jaunu doktorantūras modeli, kura mērķis būtiski mainīt studiju finansēšanas sistēmu, nodrošināt pētniecībā balstītas studijas, kur doktoranta uzdevums ir izstrādāt oriģinālu pētījumu, kas inovatīvi risina kādas zinātņu nozares vai starpnozaru (Latvijas Universitātē piedāvājam studijas 13 doktorantūras programmās), industrijas vai valsts pārvaldes problēmjautājumu. Doktorants tagad ir ne tikai studējošais, bet arī aktīvs Latvijas zinātnes kopienas loceklis. 

Jaunā finansēšanas kārtība vērsta uz to, lai doktorants pēc iespējas vairāk laika un uzmanības veltītu savam pamata uzdevumam – pētījumam, nevis domātu par izdzīvošanu, strādājot trīs darba vietās un šad tad brīvā brīdī “piesēžoties pie grāmatām”. Latvijas Universitāte pašlaik piedāvā vairākus ceļus, kā īstenot doktorantūras studijas. Tas ļauj pielāgot studijas gan tiem, kuri vēlas palikt akadēmiskajā vidē, gan tiem, kas vēlas attīstīties industrijā vai valsts pārvaldē. 

Jaunajam pētniekam, kurš vēlas iegūt doktora grādu, ir iespēja kļūt par LU darbinieku, kura darba pienākumi ir saistīti ar pētniecību un studiju rezultātu sasniegšanu. Doktorants var arī būt nodarbināts LU, piemēram, kā zinātniskais asistents vai lektors, vienlaikus studējot doktorantūrā. Taču doktorants var būt nodarbināts arī ārpus LU, piemēram, skolā, slimnīcā, pētnieciskā institūtā, citā augstskolā Latvijā. LU piedāvā arī iespēju studēt kopīgā doktorantūrā kādā ārvalstu universitātē, īstenojot tā saucamo “co-tutelle” modeli, kas paredz iegūt dubulto doktora grādu. Šāds modelis ļauj doktorantiem strādāt starptautiskos pētniecības tīklos, izstrādājot augsta līmeņa promocijas darbu. 

LU arī būtiski paplašinājusi iespējas nākamajiem pētniekiem stiprināt saikni starp zinātni, industriju un sabiedrību jau studiju laikā. Industriālā doktorantūra ir viens no jaunā doktorantūras modeļa stūrakmeņiem. Tas nozīmē, ka doktorants vienlaikus veic pētījumu LU un sadarbojas ar konkrētu nozares partneri, piemēram, ražošanas uzņēmumu. Doktorants strādā vienlaikus divās vietās – LU un industrijas organizācijā (uzņēmumā, muzejā, skolā, ministrijā vai citviet). Šāda pieeja dod iespēju doktorantūrā iesaistīties krietni plašākam interesentu lokam, tai skaitā uzņēmumos strādājošiem jaunajiem pētniekiem, ne vien nezaudējot esošo darba vietu, bet pat radot darba devējam pievienoto vērtību – jaunas zināšanas, datus, prototipus u.tml. 

LU nodrošina zinātnisko vadību un pētniecības infrastruktūru, savukārt industrija piedāvā darba vidi un aktuālu problēmjautājumu pētīšanai. Šis modelis attīsta inovatīvas zināšanas konkrētā nozarē, nodrošina doktoranta nodarbinātību profesionālajā vidē, kā arī veicina pētījumu komercializāciju. Būtībā doktorants vairs nav tikai students – viņš ir pētnieks, kas ar savu pētniecisko darbu dod labumu sabiedrībai.

Rosinot doktorantiem savu pētniecības darbu vērst uz praktiski nozīmīgām tēmām, LU nākamajā studiju gadā plāno organizēt promocijas darbu tēmu biržu, kur dažādu industriju pārstāvji prezentēs aktuālās pētniecības vajadzības. Iespējams, jau pašlaik ne viena vien uzņēmuma vadība sapņo, ka varētu attīstīt kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu, bet iekšēji resursi ir “par īsu”, lai izpētītu šādas idejas dzīvotspēju. Lūk, te ir lieliska iespēja – noformulēt savu ideju, saprast, ko vajag izpētīt, un nākt uz LU ar piedāvājumu – lūk, šī ir mana vajadzība, palīdziet to izpētīt! Savukārt universitāte nākamajiem doktorantiem, kuri meklē sev interesējošu pētījumu lauku, var šīs idejas piedāvāt kā promocijas darbu tēmas, kam veltīt savu enerģiju un zināšanas. 

Mēs apzināmies, ka jaunais doktorantūras modelis nav “brīnumnūjiņa”, kas vienā mirklī palielinās doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaitu, jo, kā ikvienā jaunā sistēmā, vēl ir daudz nezināmo un risināmo jautājumu. Tomēr šis ir plašs solis uz doktorantūras plašāku pieejamību, kā arī zinātnes un sabiedrības ciešākai sadarbībai. 

LU Doktorantūras skolas zāli rotā uzraksts latīņu valodā “Sapere aude” (latviski – Uzdrīksties zināt!). Tas ir mūsu moto un aicinājums visiem zinošajiem un drosmīgajiem, kuri vēlas pētīt un mainīt pasauli!

*LU Doktorantūras skolas izveide ir viena no aktivitātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007), ko īsteno Latvijas Universitāte un Banku augstskola, turpinot Eiropas Sociālā fonda projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” (Nr. 8.2.2.0/20/I/006) aizsākto doktorantūras studiju pilnveidi Latvijas Universitātē.

Dalīties